Darbs zem Krievijas armijas iznīcinātājdroniem un apšaudēm – tāda ir Ukrainas maizes cena jeb apstākļi, kādos lauksaimnieki spiesti novākt labību un apstrādāt laukus pierobežā ar agresoru. TV3 Ziņu žurnāliste Ieva Vārna devās pie lauksaimnieka, kurš Krievijas apšaužu un terora dēļ pusi savas divtūkstoš hektāru lielās saimniecības pat nevar apstrādāt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Harkivas apgabals, apmēram 30 kilometri no Ukrainas otrās lielākās pilsētas Harkivas. Plaši saulespuķu, kukurūzas un labības lauki. Kopā ar vietējo lauksaimnieku TV3 Ziņas dodas tuvāk agresora robežai. Tur atrodas viņa saimniecība, un tieši šobrīd norit labības novākšanas darbi.
To, ka ienaidnieks ir vien pāris kilometru attālumā, šeit var redzēt un arī izjust. Prettanku grāvji, drakona zobi, aizsardzības līnijas viena pēc otras. Un vietējie šeit ir jau pieraduši – skatienu vērst debesīs. Krievijas armija šeit strādājošos terorizē ar FPV iznīcinātājdroniem.
Darbs zem Krievijas iznīcinātājdroniem un nepārtrauktām apšaudēm – tāda ir ikdiena lauksaimniekiem, graudkopjiem, kuri, neraugoties uz visu, turpina darbu netālu no Krievijas robežas.
Seerhijs Goloborodkovs
lauksaimnieks
"[TV3: Jums nav bail strādāt uz lauka šeit?] Mēs jau esam pieraduši. Ir dienas, kad ir mierīgi, bet ir, kad šauj ļoti intensīvi. Tagad pārsvarā tikai droni, vēl gadu atpakaļ te lidoja artilērija, mīnas, tagad pārsvarā tikai FPV droni. Mums ir dronu detektori, pirms izbraucam, apskatāmies. Diemžēl dronus ar optisko kabeli tas neuztver, tur nekas nepalīdzēs, bet tā skatāmies, ja lido uz mums, tu vari paspēt izlēkt no tehnikas."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Seerhijam ir divtūkstoš hektāru zemes, taču diemžēl pusi tās nav iespējams apstrādāt.
Seerhijs Goloborodkovs
lauksaimnieks
"Mūsu lauki ir tuvu Krievijas robežai – trīs kilometri, redzam, dzirdam šīs apšaudes. Man ir arī zeme uz pašas robežas, apmēram 1000 hektāru, es pat tur nevaru aizbraukt, diemžēl pusi savas zemes es nevaru apstrādāt. Strādājam pat tad, kad lido FPV droni. Protams, tad, kad ieraugām viņus, tad apstājamies, lecam ārā, nogaidām, bet tā turpinām strādāt. Protams, ka ir bail. Bet ir jāstrādā. Mūsu spēcīgās valsts un mūsu nākotnes labā, mūsu cilvēku labā ir jāstrādā."
To, ka krieviem neizdosies ukraiņus salauzt – šeit, agresora valsts pierobežā -, saka visi. Arī Gregorija kungs, kurš šeit nodzīvojis visu savu mūžu. Šodien viņš ar savu suni Žuku atbraucis pēc salmiem.
"Man ir maza saimniecība, sivēnus vairs neturu, jo veselība neļauj, bet kazas man ir, viņām vajag salmus. Paprasīju vietējam lauksaimniekam, lai atstāj man nedaudz salmu, tā nu es atbraucu tiem pakaļ.
Atlido visādas nelietības bieži, vakar tā bombardēja, ka māja drebēja.
[TV3: Šeit uz lauka nav bail strādāt?] Kā lai jums pasaka, vakar te divi puiši novāca labību, blakus drons ietriecās, ar šķembām abus ievainoja, bet, paldies Dievam, abi dzīvi, ko padarīsi… Jāstrādā ir, dzīvot vajag. Man ir tikai viens vienīgs sapnis – lai nosprāgst pats Krievijas galvenais barbars un diktators Putins. Kā viņi bombardē mūsu pilsētas, par ko? Ko mēs sliktu esam izdarījuši? Viņš neprot izdarīt tā, lai ir labi viņu valstī, un grib visu izpostīt arī pie mums.
Krievi saka, ka ar mums ir Dievs un viņš mums palīdz. Putins liek sveces baznīcā, bet tajā pašā laikā raida 300 raķetes uz mūsu cilvēkiem. Par kādu Dievu viņi runā? Slepkavas un barbari.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Okupanti nepārtraukti cenšas atrast vājās vietas Ukrainas aizsardzībā – arī šeit uz robežas ar agresoru. Šeit dzīvojošie saka – visvairāk ir bail no okupācijas, bet ir pārliecināti, ka tas ienaidniekam neizdosies. Neviens savu zemi bez cīņas nav gatavs atdot.
