Okupanti pastiprina centienus okupēt Avdijivkas pilsētu

Kaujas pār Avdijivku ir arkārtīgi nežēlīgas un asiņainas – krievi šeit mobilizējuši desmitiem tūkstošu karavīru lielu karaspēku un kaujiniekus frontē met kā lielgabala gaļu. Jaunākās militārās kartes apliecina, ka iebrucēji sagrābuši vairākas Avdijivkas ielas un pastāv arvien lielākas bažas par ukraiņu spēju noturēt šo nozīmīgo pilsētu. Tas galvenokārt munīcijas un gaisa atbalsta trūkuma dēļ.

Ukrainas policja, kas kopā ar bruņotajiem spēkiem turpina riskēt un glābt tur palikušos iedzīvotājus publicējuši video ar cilvēku liecībām, kuri izbēguši no krievu gūsta. Stāsti tie paši, kas jau mums visiem zināmi – no Bučas, Hersonas, Harkivas apgabala un citām vietām, kas tikušas zem krievu asiņainā zābaka.

Šie ir cilvēki, kuri pašu spēkiem izkļuvuši no Avdijivkas ielas, kuru šobrīd ir sagrābuši krievi.

Dusmas un naidu par nespēju mēnešiem sagrābt Avdijivku, okupanti vērš pret mierīgajiem iedzīvotājiem.

"Viņi mūs sadzina vienā istabā kā suņus. Lūdzu izvediet mani, lūdzu puiši. Cik labi, ka mēs jūs satikām," sieviete.

"Tās bija šausmas, kad krievi ienāca, krievu karaspēks. Sākās šausmas, pat ne šausmas, vājprāts. Asinis, nāve un izlaupīšana. Avdijivkā, visticamāk, jau vairs nekad neatgriezīšos, mēģināšu sākt visu no jauna šeit, tur palika visa mana dzīve. Viss, ko es dzīves laikā būvēju, lai būtu pašam un meitai, tas viss ir iznīcināts," stāsta Avdijivkas iedzīvotājs Viktors.

Okupēto Avdijivkas ielu iedzīvotāji, kuriem neticamā kārtā izdevies izbēgt stāsta, ka tikko okupanti ienākuši viņu ielā – atklājuši uguni pret visām mājām, neskatoties uz to, ka tur bija tikai civilie.

"Ir cilvēki, kas vēl palika, bet lielākā daļa tur ir nogalināti. Ļoti daudz. Viņi ienāca, atceros tikai vājprātīgus kliedzienus, šaušana, viņi nešķirojot šāva pa visām mājām, skrēja iekšā mājās un šāva nost cilvēkus. Sadzina pagrabā, pazemoja. Viņi nogalināja manu mammu, mēs viņu aprakām dārzā un bēgām naktī. Es zinu, ka es atgriezīšos – Ukrainas Avdijivkā un varēšu mammu apglabāt tā kā tas ir pieņemts," neslēpj Avdijivkas iedzīvotāja Natālija.

No malas raugoties var rasties jautājums, kāpēc nedevās prom un neizbrauca, kad kaujas vēl nebija tik smagas – bet katram no šiem cilvēkiem ir savs stāsts. Tikai tagad, kad izbēguši no nāves viņi saprot dzīvības vērtību.

"Manas mātes stūrgalvība, pamest es viņu nevarēju, vecums.. beigu beigās viņa par savu ietiepību samaksāja ar savu dzīvību. Nekas jau vairs nav palicis," saka Natālija.

Pēdējie dati pirms mēneša liecināja, ka Avdijivkā  palikuši ap 1000 cilvēku, cik to ir šobrīd nav zināms. Ukrainas karavīri turpina zem lodēm evakuēt cilvēkus, bet nav zināms, cik vietējo ir zem sabombardēto māju gruvešiem un, cik ir okupantu zvērību upuri.