Okupantu spēki paplašinās pie Somijas robežas. Eksperti bažīgi par vēlmi "testēt" NATO

Netālu no Krievijas pilsētas Petrozavodskas, kas atrodas aptuveni 160 kilometrus uz austrumiem no Somijas, tiek paplašināta militārā bāze. Tajā plānots izvietot jaunu štābu, kas potenciāli varētu komandēt desmitiem tūkstošu karavīru.

Rietumu militārās un izlūkdienestu amatpersonas brīdina, ka šīs vienības varētu veidot Krievijas spēku "mugurkaulu", kas gatavojas konfrontācijai ar NATO.

Noskaties: Latvija turpina stiprināt Austrumu robežu; šī gada prioritāte – mīnu, sensoru un artilērijas iegāde

Kopš Krievijas sāktā visaptverošā kara pret Ukrainu sākuma NATO amatpersonas arvien biežāk brīdina, ka Maskava tuvākajos gados varētu uzsākt agresiju pret alianses dalībvalstīm.

Somija, kurai ar Krieviju ir kopīga 1300 kilometru gara robeža, ir apsūdzējusi Maskavu par hibrīdoperāciju pastiprināšanu pret Ziemeļvalsti kopš tās pievienošanās NATO 2023. gadā.

Lasi vēl: Kremlis testē NATO. Somijā bažas par Krievijas darbībām pierobežā

Krievijas bruņotie spēki atjaunojas straujāk nekā prognozēts

Krievijas bruņotie spēki pašlaik ir intensīvi iesaistīti Ukrainā, ciešot milzīgus darbaspēka un ekipējuma zaudējumus. Tas pēdējos gados ir piespiedis Maskavu pārvietot spēkus no citām teritorijām, un pagājušā gada jūnijā mediju izmeklēšanā tika ziņots, ka lielākā daļa Krievijas sauszemes vienību, kas iepriekš bija izvietotas Somijas tuvumā, tika nosūtītas uz Ukrainu.

Tomēr ASV spēku komandieris Eiropā Kristofers Kavolijs šī mēneša sākumā brīdināja, ka Krievija savus spēkus atjauno daudz ātrāk, nekā iepriekš bija paredzēts. "Neraugoties uz lieliem zaudējumiem Ukrainā, Krievijas bruņotie spēki atjaunojas un attīstās straujāk, nekā lielākā daļa analītiķu bija paredzējuši," ASV Senāta komitejā sacīja Kavoli.

Pēc ģenerāļa teiktā, ASV sagaida, ka Krievija mēnesī saražos 250 000 artilērijas lādiņu, kas varētu palīdzēt tai izveidot trīs reizes lielākus krājumus nekā ASV un Eiropa kopā.

Krievijas aizsardzības ministrs Andrejs Belousovs pagājušā gada decembrī paziņoja, ka Krievijai jābūt gatavai iespējamam konfliktam ar NATO tuvāko 10 gadu laikā. Maskava ir arī izteikusi vairākus slēptus un atklātus draudus Rietumiem par atbalstu Kijivai, tostarp brīdinājumus par iespējamu kodolreakciju.

Krievijas tuvumā esošās NATO valstis ir pastiprinājušas gatavošanos iespējamam konfliktam. Polija un Baltijas valstis atteicās no līguma, kas aizliedz sauszemes mīnu izmantošanu, un stiprina robežas, kas robežojas ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, vienlaikus mudinot aliansi palielināt aizsardzības izdevumus.