Par ko Somijas un Norvēģijas līderi runāja zvanā ar diktatoru Putinu? ES un NATO pauž kritiku
Iespējams, nedaudz negaidīti citiem Eiropā Somijas un Norvēģijas līderi otrdien sazvanījušies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu. Šī saziņa ar Kremli esot notikusi koordinācijā gan ar Vašingtonu, gan Kijivu. No Eiropas Savienības un NATO partneriem izskan dažādi vērtējumi par šādu sarunu lietderību ar Putinu. Ko domā Latvijas ārpolitikas veidotāji?
Pirms nedēļas sarunas Oslo ar Ukrainu un ASV prezidenta sūtni, tagad tiešs zvans Vladimiram Putinam.
Somijas prezidents Aleksandrs Stubs un Norvēģijas premjers Jūnass Gārs Stēre kara beigas Ukrainā centušies meklēt, runājot ar Putinu tieši. Abi Ziemeļvalstu līderi centušies ietekmēt diplomātisko procesu pirms novembrī Abū Dabī plānotajām Ukrainas, ASV un Krievijas delegāciju sarunām. Zvans iepriekš esot apspriests ar Kijivu.
"Saruna ar prezidentu Putinu bija profesionāla un tieša. Mēs, Norvēģija un Somija, protams, turpinām atbalstīt Ukrainu un strādāt, lai panāktu ilgstošu un taisnīgu mieru." Tagad ir sagatavots pamats tam, lai novembrī Abū Dabī notiktu ASV, Ukrainas, Krievijas un Eiropas pārstāvju tikšanās. Mēs ar premjerministru uzskatījām, ka tādām Krievijas kaimiņvalstīm kā Somija un Norvēģija ir svarīgi precizēt jautājumus, kas varētu radīt pārpratumus, un tieši paust Krievijas prezidentam Ziemeļvalstu, tostarp Somijas un Norvēģijas, skatījumu," saka Somijas prezidents Aleksandrs Stubs.
Sākotnēji plānotā 20 minūšu sazvanīšanās izvērtās pusotras stundas sarunā. Abi līderi Putinam uzsvēruši, ka atbalsts Ukrainai turpināsies, karam jābeidzas un miera sarunām jāatsākas. Esot pārrunāta arī drošība Baltijas jūrā un Eiropas ziemeļos.
Pēc sarunas par tās saturu informēts arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš pateicies par atbalstu un uzsvēris, ka no Maskavas nepieciešami konkrēti soļi, mazinot uzbrukumus Ukrainas enerģētikas un civilajiem objektiem. Jāturpina arī meklēt sadarbības formāti ar Eiropu.
"Mēs pārrunājām arī dažādus sadarbības formātus ar partneriem Eiropā, kas varētu palīdzēt stiprināt diplomātiskos centienus, mūsu aizsardzību un kopīgo drošību. Ir jāpanāk miers un jāmazina spriedze, un Krievijai jābeidz vilcināt kara izbeigšanu," pauž Zelenskis.
Kremļa izklāstījums par telefonsarunu liecina par līdzšinējās nostājas saglabāšanu. Putins, kā ierasts, atkal esot piesaucis tā dēvētos kara pamatcēloņus, ko Kremlī saprot ar NATO paplašināšanos, Ukrainas tuvināšanos Rietumiem un it kā apdraudētās krievvalodīgo tiesības. Maskava pieprasījusi pilnīgu un beznosacījumu Krievijas interešu ievērošanu, bet kara ieilgšanā vainojusi Eiropas Savienības un NATO politiku. Vēl arī piebildusi par pamieru okupētajā Olešku pilsētā, ko nodēvējusi par Krievijas apdzīvoto vietu. Par pašas Krievijas atbildību agresijas turpināšanā — ne vārda.
Tikmēr Eiropas sabiedroto vidū vienprātības nav. Dānijas premjere Mete Fredriksena asi kritizējusi kopīgas Eiropas koordinācijas trūkumu. Arī Zviedrijas premjers paudis, ka miers jāpanāk no spēka pozīcijām, nevis piekāpjoties Krievijai.
"Es patiesībā nezinu, ko šīs abas valstis cer ar to panākt. Arī iepriekš, kad citi rīkojušies uz savu roku un, piemēram, devušies uz Maskavu, mēs pārējā Eiropā esam skaidri uzsvēruši, cik svarīgi ir turēties kopā. Daudzi no mums par to ir cīnījušies visus šos gadus, kamēr Krievija mums uzbrūk Ukrainā, bet tagad arī ar hibrīdkara līdzekļiem. Mēs visi vēlamies mieru. Daudzi no mums arī ticēja, ka Eiropā tas jau ir iestājies, taču ir skaidrs, ka Krievija mieru nevēlas. Tāpēc, manuprāt, jābūt ļoti piesardzīgiem, dodot Putinam iespēju, kāda viņam vēl pirms dažām stundām nebija," uzsver Fredriksena.
Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV) telefonsarunā TV3 ziņām pauda, ka Latvija par zvanu bijusi informēta un uzsvēra, ka tas noticis pēc Ukrainas lūguma un ar tās atbalstu.
"Tas bija tiešām gan kā tāds nākamais solis pēc sarunām, kas bija Oslo ar prezidentu Zelenski un pēc tam arī ar ASV pārstāvi [Stīvu] Vitkofu, un arī ar citu Eiropas valstu pārstāvjiem. (..) Zvans nebija Eiropas Savienības vārdā vai visu vārdā, bet šo divu valstu pārstāvju vārdā. Protams, konsultāciju un visa procesa gaita ir bijis pietiekoši plašs. (..) Ja tas palīdz tiešām un Ukraina to atbalsta, kā mēs redzam, Ukraina to atbalsta, un ja tas palīdz tiešām tikt pie nākamajiem soļiem patiesā miera procesā, tad, protams, ka mēs to atbalstām," norāda Braže.
Kritiskāk izteicies Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris, sakot, ka Eiropai jāpiedalās miera sarunās ar vienotu nostāju, skaidrām prasībām un reālām spiediena iespējām, jo atsevišķu līderu sarunas ar Putinu bez skaidra mērķa līdz šim nav devušas rezultātus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
