Pēc diviem gadiem krievu gūstā atkal apvienojusies ukraiņu ģimene

Dmitrjuku ģimenē ir Katerina un viņas dēls Timurs. Puikam ir divi gadi. Un savu tēti viņš neatceras. Tas tāpēc, ka krievi viņu paņēma gūstā kara pirmajās dienās, kad dēls bija vien pāris mēnešus vecs.

Karš šai ģimenei atņēmis daudz. Katerina apglabājusi māti, aizbēgusi no dzimtās pilsētas Berdjanskas un kopā ar mazuli caur krievu kontrolpunktiem laimīgā kārtā nonākusi brīvībā. Teju divus gadus viņu pavadīja domas par vīra likteni.

Artems ir viens no varonīgajiem Mariupoles aizstāvjiem. Kad kara pirmajos mēnešos krievi iegāja šajā pilsētā, to pilnībā nopostot, pēc smagām kaujām gūstā nonāca vairāki tūkstoši, kuri uzturējās pilsētas pēdējā bastionā – "Azovstaļ" tēraudlietuvē. Viņai bija izdevies noskaidrot, ka vīrs atrodas gūstā Luhanskā.

Vēl šā gada janvārī Katerina kopā ar citām "Azov" karavīru ģimenēm Kijivas centrā stāvēja ar plakātu, aicinot valdību panākt, lai ķīlnieki tiek atbrīvoti ātrāk.

"Tēvu viņš redzēja pāris mēnešu vecumā, tāpēc viņš viņu pazīst tikai no tā, ko es stāstu, un no fotogrāfijām, ko rādu. Mana telefona fona ekrāntapete ir vīra fotogrāfija, viņš skatās uz to un sauc par tēti. Es dēlam nepārtraukti saku, ka tētis piezvanīs un mēs brauksim viņu apciemot. Reizēm, kad zvana tālrunis, viņš saka "tētis", bet diemžēl zvans no tēta vēl nav atskanējis," stāsta ukrainiete.

Reizēm Katerina atvēra karti, lai apskatītu, cik kilometru viņu šķir no vīra. Lai justu saikni, arī lika somu ar mantām, ko vest vīram uz slimnīcu, kad viņš atgriezīsies. Krāmēja tajā viņa drēbes un iecienītākos našķus. Mainoties gadalaikiem, mainīja arī somas saturu. Sarūpēja otru atslēgu komplektu viņu jaunajai mājvietai.

Pirms mēneša viņa nenojauta, ka jau drīz vīrs un tētis vairs nebūs tikai fotogrāfija telefona ekrānā. Artems atgriezās vienā no nesenākajām ķīlnieku apmaiņām. Un pēc diviem gadiem ģimene atkal varēja apskauties.

"Esmu neticami priecīgs. Savu dēlu neesmu redzējis 21 mēnesi, bet viņš mani neatpazīst. Atnācis svešs vīrietis."

Savukārt Katerina teic: "Pēc divu gadu gaidīšanas es atkal varu satikt vīru. Tagad ir tāds atvieglojums, ka mūsu ģimenei šis beidzot ir garām, tas bija grūti. Taču cīņa turpinās, jo daudzi mūsu karavīri joprojām atrodas gūstā."

Pēdējo reizi Artems mājās bija 2022. gada 23. februārī. Tad viņi arī pēdējo reizi skatīja viens otru vaigā. Katerina saka – nu aizvadījusi pirmo nakti, kurā nav modusies no murgiem, jo zinājusi, ka vīrs ir tepat pie sāniem.