Pētnieks: Krievijas droni pārbauda Eiropas "nervu sistēmu" — kā pareizi reaģēt?

"Krievija vēlas pateikt Eiropai – uz šiem incidentiem ir jāskatās kā uz nervu sistēmas pārbaudi," norāda Balodis. Pēc viņa teiktā, šādi dronu lidojumi ļauj Maskavai testēt gan sabiedrību, gan valdību spēju reaģēt uz provokācijām. "Krievija šādā veidā pārbauda sabiedrības un valstu spēju sadzīvot ar šādiem notikumiem un pievērš uzmanību tam, kādas diskusijas pēc tiem rodas – gan valsts iekšienē, gan starp valstīm," saka pētnieks.

Balodis uzsver, ka reakcijai jābūt izlēmīgai, taču pārdomātai: "Šādai atbildei viennozīmīgi ir jābūt. Bet ir jāņem vērā Krievijas mērķis – panākt, lai šādi notikumi tiek uztverti kā apkaunojums, kas atstāts bez sekām."

Pētnieks uzskata, ka Eiropai jāstiprina aizsardzības spējas un jānodrošina kolektīva vienotība, vienlaikus izvairoties no pārsteidzīgas eskalācijas. "Nevar gluži šaut par pirmo, kuru ierauga gaisā," brīdina Balodis. Viņaprāt, nepieciešams gan tehnoloģiski stiprināt gaisa telpas aizsardzību, gan saglabāt politisku aukstasinību un sabiedrības pacietību.

Sarunā Balodis komentēja arī ASV prezidenta Donalda Trampa jaunākos izteikumus par Ukrainu. Nesen Tramps paziņojis, ka Ukraina var uzvarēt karā un atgūt visas zaudētās teritorijas, tomēr Balodis atgādina – būtiskas izmaiņas Trampa stratēģiskajā skatījumā nav notikušas.

"Tramps joprojām vēlas būt tas, kurš pieliek punktu Ukrainas karam. Bet viņš kategoriski atsakās uzņemties atbildību, ka ASV vispār uzņemtos atbildību par Ukrainu," skaidro Balodis.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks uzsver, ka Tramps ir gatavs atbalstīt Ukrainu, tostarp pārdodot ieročus, taču nevēlas būt tas, kam jāuzņemas pilna atbildība. "Viņš ir ar mieru būt klātesošs, bet uzstāj, ka Eiropai ir jāuzņemas aizvien lielāka atbildība gan par pašas, gan par Ukrainas drošību," piebilst eksperts.

Balodis atgādina – šāda pieeja atstāj Trampam "atkāpšanās ceļu", vienlaikus saglabājot ambīciju pozicionēties kā miera nesējam.