Pirmo reizi 40 gadu laikā Izraēla un Libāna Vašingtonā sāk tiešas sarunas

Pirmo reizi gandrīz 40 gadu laikā Izraēla un Libāna Vašingtonā sākušas tiešas sarunas. Tās notiek pēc vairāku nedēļu ilgas karadarbības starp Izraēlu un radikālo islāmistu grupējumu "Hezbollah", kas ir bāzēts Libānā. Starpnieka lomu no ASV puses pilda tās valsts sekretārs Marko Rubio.

"Mūsu mērķis ir uz visiem laikiem izbeigt "Hezbollah" ietekmi šajā reģionā, kas ilgst jau 20 vai 30 gadus. Tas nav tikai par kaitējumu, kas nodarīts Izraēlai, bet arī par postu, ko tas rada Libānai. Mums jāatceras, ka Libānas iedzīvotāji ir "Hezbollah" un Irānas agresijas upuri. Un tam ir jāpieliek punkts," norāda Rubio.

Libāna vispirms pieprasa pamieru, cerot, ka tas varētu kļūt par pamatu plašākām sarunām. Taču progress ir neskaidrs. Irānas atbalstītais "Hezbollah" grupējums jau paziņojis, ka neatzīs nevienu vienošanos, kurā pati nav iesaistīta.

"Šai agresijai nav cita risinājuma kā vien padoties vai cīnīties. Mēs nekad nepadosimies. Ja kāds vēlas padoties, tas ir viņa paša lēmums, bet mēs to nedarīsim. Mēs paliksim kaujas laukā līdz pēdējam elpas vilcienam," sola "Hezbollah" ģenerālsekretārs Naims Kasems.

"Starp Izraēlu un Libānu nav būtisku savstarpēju strīdu. Galvenā problēma ir "Hezbollah", un tieši tā ir jārisina. Mēs varam runāt arī par iespējamas nākotnes vienošanās aprisēm, taču jāatceras: tas, kas Izraēlai ir drošības jautājums, Libānai ir suverenitātes jautājums un tā ir "Hezbollah". Tā būtībā ir viena un tā pati problēma," norāda Izraēlas ārlietu ministrs Gideons Sārs.

Vienlaikus notiek arī paralēli centieni mazināt spriedzi visā reģionā. ASV un Irānas amatpersonas jau tuvākajās dienās varētu atgriezties pie sarunām, kurs nedēļas nogalē Pakistānā noslēdzās bez rezultātiem. Pirmais mērķis varētu būt censties pagarināt trauslo pamieru un novērst vēl plašāka kara risku.

"Un tieši tāpēc mēs arī pametām Pakistānu. Kļuva skaidrs, ka tur esošā [Irānas] delegācija nespēj pieņemt lēmumu un vienoties. Viņiem bija jāatgriežas Teherānā, lai saņemtu apstiprinājumu no augstākā līdera vai citām augstākajām amatpersonām par mūsu izvirzītajiem nosacījumiem," saka ASV viceprezidents Džeimss Daniels Venss.

Tikmēr vairāk nekā pirms mēneša sāktais karš arvien jūtamāku ietekmi atstāj uz ekonomiku. Donalds Tramps savās jaunākajās atklāsmēs medijā "Truth Social", ir aicinājis Lielbritāniju palielināt naftas ieguvi Ziemeļjūrā, uzsverot, ka Eiropa saskaras ar arvien pieaugošu energoresursu trūkumu.

ASV  ir ieviesusi blokādi Irānas ostām Hormuza jūras šaurmā pēc tam, kad Irāna ierobežoja kuģošanu caur šo stratēģiski svarīgo maršrutu. Vienu no svarīgākajiem naftas piegādes maršrutiem pasaulē.

Pagājušonedēļ panāktais pamiers starp ASV un Irānu pagaidām lielākoties tiek ievērots un ir spēkā, tiesa gan abu pušu retorika joprojām ir asa un tas nemainīgi ir trausls.