Priekšvēstnesis tam, ko varam gaidīt ar Krieviju – pētnieki skaudri vērtē ASV un Minskas attiecību "restartu"
Līdzīgu attiecību pārstartēšanu, kāda šobrīd notiek starp ASV un Baltkrieviju, vēlāk varam potenciāli redzēt starp Ameriku un Kremli. Skaudrs vēstījums par ģeopolitiski notiekošo ir ārpolitikas pētniekiem.
Plašu rezonansi pēdējās dienās izraisījusi diplomātisko attiecību dinamika starp Baltkrieviju un ASV. Sākumā Minskā siltā un nepiespiestā gaisotnē uzņem Baltā nama saimnieka Donalda Trampa īpašo sūtni, pēc tam seko paziņojumi par politieslodzīto atbrīvošanu Baltkrievijā, no vienas puses, un Amerikas sankciju mīkstināšanu šai Krievijas satelītvalstij svarīgajai kālija nozarei, no otras puses.
Šī ir jau trešā šāda epizode šogad. Iepriekšējā bija septembrī, Minskas režīms atbrīvoja politieslodzītos, Baltais nams lēma par sankciju atcelšanu Baltkrievijas nacionālajai lidsabiedrībai "Belavia". Faktiski notiek abu valstu attiecību pārstartēšana. Kas notiks tālāk?
Jautājums arī, vai tas var kaut kā atsaukties uz Eiropas Savienības attiecībām ar Minsku. Tajās sasalums pēdējām Baltkrievijas pašpasludinātā prezidenta Lukašenko nozagtajām vēlēšanām un brutālajām represijām pret paša tautu.
Baltkrievijas vēstniecība Rīgā, Jēzusbaznīcas ielā, formāli joprojām te atrodas, bet faktiski jau pamesta un diplomātiskās saites sarautas. Vien aplūkojot teritoriju, redzams, ka te joprojām gana biežs viesis ir sētnieks un dārznieks.
Ja ne gluži spiediens, tad pārdomu izraisītājs Eiropas Savienībai, ko pašai darīt turpmāk – tā situāciju raksturo Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, uzsverot, ka, piemēram, kaut vai sankciju piemērošanu šādi ASV soļi apgrūtina. Protams, prieks par politieslodzīto atbrīvošanu, bet kopējais fons esot ļoti nepatīkams.
"Tas nozīmē, ka mūsu kaimiņvalsts Baltkrievija var apsūdzēt cilvēkus faktiski ne par ko, ieslodzīt, spīdzināt un grēki tiek piedoti. Būtībā tu vari ņemt ķīlniekus gūstā un pēc tam pret kaut ko citu iemainīt. Un šajā gadījumā tas tas arī ir noticis," teic Andžāns.
Ārpolitikas pētnieki arī vienisprātis – pat ja Lukašenko pēdējā laikā, tā teikt, pieklusis un mazāk redzams Ukrainas kara kontekstā, nekas nav mainījies. Šī joprojām ir valsts Kremļa lāča ķetnās.
Vienlaikus notiekošais ar Minsku nav jāskata atrauti no notiekošā ar tā sauktajām Ukrainas miera sarunām. Viena ģeopolitikas spēle.
"Jaunā, nu jau ne tik jaunā, ASV prezidenta Trampa pieeja šim reģionam. Tātad miers par jebkādu cenu, vienalga, kāda tā ir. Tie iznākumi nav patīkami. Šis ir priekšvēstnesis tam, ko mēs varam sagaidīt tālākajās ASV attiecībās ar Krieviju," saka Andžāns.
Paralēli šim visam Baltkrievija turpina vērst hirbrīdkaru pret savām Eiropas Savienības kaimiņvalstīm. Migrantu straumes uz zemes, kontrabandas baloni debesīs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
