"Putinam viņš ir daudz svarīgāks viesis," eksperts par ANO šefa viesošanos BRICS samitā
Krievijas pilsētas Kazaņas ielas šajās dienas ir krietni klusākas un mierīgākas. Sabiedriskā transporta darbība vai nu apturēta, vai arī mainīti tā maršruti. Pilsētas sabiedriskā dzīve krietni klusāka, lēnāka arī interneta darbība.
Iemesls ir šeit notiekošais BRICS valstu samits. Līdzās ar Krievijas diktatoru Putinu tas pulcē vēl citus šī valstu bloka līderus.
BRICS pirms nedaudz vairāk kā 15 gadiem tika dibināta kā investīciju veicināšanas grupa ar galveno mērķi – apvienot pasaules nozīmīgākās attīstības valstis. Sākotnēji tās sastāvā bija – Krievija, Ķīna, Indija un Brazīlija, drīz pēc dibināšanas pievienojās vēl arī Dienvidāfrika. Savukārt pēc Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā BRICS pievienojās arī Irāna, Ēģipte, Etiopija. Dalību šajā grupā turpina apsvērt Saūda Arābija, un pievienošanās ideju izteikusi vēl arī NATO alianses dalībvalsts Turcija.
Lai arī formāli šai grupai mērķi ir citi, realitātē samits kalpo kā platforma, kur demonstrēt Kremļa pretestību Rietumu centieniem to izolēt. To pierāda arī viens no šā gada nozīmīgākajiem apspriešanas tematiem – meklēt risinājumus alternatīvām maksājumu iespējām, tā kā kopš 2022. gada Krievijas bankas ir atslēgtas no starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT.
Taču vislielāko diskusiju ir raisījusi ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša ierašanās.
Gutērrešs uz Kazaņu atbraucis, neraugoties uz jau saņemto Rietumu valstu kritiku, īpaši Ukrainas, kuras Miera samitā ANO vadītājs nebija redzams. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns norāda, ka šajā gadījumā Gutērrešs ir iekritis Kremļa diplomātiskajā slazdā.
"Es domāju, ka Putinam viņš ir daudz svarīgāks viesis nekā Gutērrešam šī vizīte. Citiem vārdiem, Putins varēs stāstīt savai sabiedrībai un pasaules daļām, kur krievi izjūt simpātijas, ka Krievija nav izolēta. Un vienlaikus jāapzinās, ka tā ir nepatīkamā realitāte, jo Krievija jau nav bijusi izolēta no visas pasaules. Krievija ir bijusi un ir izolēta no rietumvalstīm."
Eksperts arī uzsver, ka kopumā BRICS samita konstrukcija ir daudz sarežģītāka, nekā varētu šķist no Baltijas perspektīvas, kur daudzi, visticamāk, uz to varētu raudzīties galvenokārt caur Krievijas izvērsta kara Ukrainā prizmu.
"Ja viņš neierastos, viņš ignorētu gandrīz pusi pasaules iedzīvotāju, ko pārstāv Kazaņā sapulcējušās valstis, jo BRICS pasvītro to, ka tas ir gandrīz puse pasaules iedzīvotāju, aptuveni trešā daļa ekonomikas. Protams, tas viss jau ir tehniski salikts kopā, jo tur ir tādas valstis apvienotas, kuras nav gluži draudzīgas. Indija, Ķīna nepavisam nav draudzīgas. Etiopija un Ēģipte, un vēl jo vairāk arī iestāsies Saūda Arābija un Irāna. Tur būs vairāki savstarpēji izslēdzoši spēki. Līdz ar to ir kaut kādas pamata domas strāvojumi, kas vieno šīs visas valstis – nepatika pret Rietumiem, bet vienlaikus arī tās pašas ir savā starpā naidīgas. Nu vismaz atsevišķi pāri no šīm valstīm."
Un tiesa, BRICS iekšienē valda nesaskaņas, ko diktē valstu atšķirīgās politiskās un ekonomiskās intereses. Arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors norāda, ka, lai arī šis ir ar "politisku simbolismu pielādēts pasākums", tas, kādas būs tur pieņemto lēmumu sekas, ir atkarīgs tikai no tā, vai samita dalībnieki vispār spēs par kaut ko vienoties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
