Putins gatavs sarunām ar Makronu par karu Ukrainā

Intervijā Krievijas valsts aģentūrai "RIA Novosti" Peskovs norādīja, ka Putins ir izteicis gatavību apspriest Ukrainas kara jautājumu ar Francijas valsts galvu. "Ja pastāv savstarpēja politiskā griba, to var vērtēt tikai pozitīvi," sacīja Peskovs.

Šis paziņojums izskanējis laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons šonedēļ pauda viedokli, ka Eiropai būtu jāatjauno dialogs ar Krievijas prezidentu, lai meklētu iespējas kara izbeigšanai.

"Es uzskatu, ka gan eiropiešu, gan ukraiņu interesēs ir tuvāko nedēļu laikā atrast piemērotu ietvaru šīs diskusijas atsākšanai," sacīja Makrons.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) līderi piektdien vienojās piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu, lai segtu pieaugošo budžeta deficītu, tuvojoties četriem gadiem kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma.

Vienlaikus ES valstis joprojām nav vienojušās par to, vai un kā izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas atbalstam.

Pretstatā diplomātiskajām iniciatīvām, ASV izlūkdienestu rīcībā esošā informācija liecina, ka Putins nav atteicies no saviem sākotnējiem mērķiem Ukrainā.

Kā sešas ar ASV izlūkošanu saistītas amatpersonas norādījušas ziņu aģentūrai "Reuters", Krievijas diktators joprojām plāno pakļaut visu Ukrainu un atgūt arī tās Eiropas teritorijas, kas savulaik piederēja Padomju Savienībai.

Šie secinājumi ir krasā pretrunā ar ASV prezidenta Donalda Trampa un viņa komandas publiskajiem izteikumiem, kuros apgalvots, ka Putins vēlas izbeigt karu.

Tie ir pretrunā arī Putina apgalvojumam, ka Krievija neapdraud Eiropas drošību.

ASV izlūkdienestu vērtējumi kopš kara sākuma bijuši konsekventi un, pēc avotu teiktā, lielā mērā sakrīt ar Eiropas valstu un izlūkdienestu nostāju.

"Saskaņā ar izlūkdatiem Putins vēlas vairāk. Eiropieši tam tic. Poļi tam ir pilnīgi pārliecināti. Baltijas valstis uzskata, ka tieši viņas varētu būt nākamās," intervijā "Reuters" sacīja ASV Pārstāvju palātas Izlūkošanas komitejas demokrātu loceklis Maiks Kviglijs.