Rietumeiropā pieaug bažas par Trešo pasaules karu; viņi draudus izjūt ne tikai no Krievijas

Aprīļa pirmajās divās nedēļās piecās Eiropas valstīs tika aptaujāti 7095 cilvēki.

Ja izceltos vēl viens pasaules karš, 66% aptaujātie uzskata, ka viņu valsts tajā iesaistītos. Itālijā – līdz 89%, Lielbritānijā – līdz 89%.

Tomēr ir arī izteikta pārliecība, ka Eiropas armijas nav gatavas globālam konfliktam. Tikai Francija (44%) uzskata, ka tās bruņotie spēki varētu efektīvi aizsargāt valsti Trešā pasaules kara gadījumā. Pārējās četrās valstīs trūkst pārliecības par savu bruņoto spēku spēju aizsargāt valsti, īpaši Vācijā, kur pārliecību pauduši tikai 16%, un Itālijā 20%.

Tomēr aptaujātie respondenti norādīja, ka viņi būtu gatavi paši piedalīties militārās darbībās, ja izceltos jauns pasaules karš.

Eiropieši jūt apdraudējumu ne tikai no Krievijas.

Krievija ir lielākais šķērslis mieram Eiropā, jo līdz pat 82% Rietumeiropas iedzīvotāju uzskata, ka Krievija ir liels vai vidējs drauds kontinentam.

Otrs svarīgākais drauds ir islāma terorisms, un Vācija ir Eiropas valsts, kas rada vislielākās bažas (78 %).

Turklāt, tā kā ASV prezidents Donalds Tramps turpina īstenot pretrunīgu ārpolitiku, vairāk nekā puse respondentu Spānijā, Vācijā un Francijā uzskata, ka spriedze starp Eiropu un ASV rada lielus vai mērenus draudus mieram kontinentā.

Kopš sava otrā pilnvaru termiņa sākuma Tramps ir draudējis Grenlandei un izraisījis neskaidrības par savu mainīgo nostāju attiecībā uz karu Ukrainā. Grenlandē atrodas aptuveni 40 no 50 vērtīgiem derīgajiem izrakteņiem, kurus ASV uzskata par vitāli svarīgiem savai nacionālajai drošībai. Šie derīgie izrakteņi, tostarp urāns un grafīts, ir būtiski ražošanai un globālajām piegādes ķēdēm, lai gan Grenlandes resursi joprojām ir lielā mērā neizpētīti.