Trīs jūru iniciatīvu veido Eiropas Savienības 12 valstis, kas ģeogrāfiski ir starp Baltijas, Adrijas un Melno jūru, tai skaitā arī Latvija, Lietuva un Igaunija. Šo platformu 2016. gadā dibināja pēc reģiona valstu prezidentu iniciatīvas, lai stiprinātu sadarbību Centrālajā un Austrumeiropā un attīstītu infrastruktūras projektus – transportā, enerģētikā un digitālajā komunikācijā.
Minētajās valstīs dzīvo 111 miljoni cilvēku, un attiecīgais reģions ir patlaban visstraujāk augošais Eiropā.
Līdz šim bijuši seši Trīs jūru iniciatīvas samiti, septītais nākamnedēļ sāksies Rīgā, pulcējot valstu vadītājus, uzņēmējus, stratēģisko partneru un starptautisko organizāciju pārstāvjus. Rīgas un Latvijas vārds šajās dienās plaši izskanēs pasaules presē. Samitu atspoguļos vairāk nekā 100 masu mediju.
"Mērķis mums ir skaidrs. Vēlamies šo reģionu uzlikt uz kartes ne tikai kā dinamiski attīstošos, inovatīvu un pievilcīgu, bet arī kā drošu reģionu investīcijām."
"Drošu" šeit ir atslēgas vārds. Lai gan šī iniciatīva ir pamatā ekonomiskas sadarbības platforma, daudzas šī reģiona valstis atrodas turpat blakus Ukrainai, kurā nežēlīgu karu turpina Krievija. Tas, protams, atsaucas uz investoru vilkmi ieguldīt reģionā un attiecīgi arī bez ģeopolitikās realitātes sanāksmēs neiztikt.
"Es domāju, ka ļoti daudz tiks runāts, kā Trīs jūru iniciatīvu var palīdzēt Ukrainai atjaunoties."
"Esam uzlūguši uz samitu arī Ukrainas prezidentu. Nevaru apsolīt, ka viņš ieradīsies sarežģītas situācijas dēļ Ukrainā, tomēr mēs noteikti sagaidīsim viņa vēstījumu samitam," pauda Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.
Pēc samita plānota valstu vadītāju kopīga deklarācija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
