Roberta Bunča nonāvēšana: par nežēlīgo slepkavību uz 17 gadiem notiesāts pusaudzis

Bunci sadūra vairāk nekā 70 reizes "brutālajā un ilgstošajā" uzbrukumā Bostonā, Linkolnšīras štatā, vien dažas dienas pirms viņa 13. dzimšanas dienas.

15 gadus vecajam Marselam Gžeščam tika noteikts minimālais soda termiņš – 17 gadi.

Zvērinātajiem bija nepieciešamas mazāk nekā divas stundas, lai notiesātu Gžešču, kuram uzbrukuma laikā Fištoftas apgabalā 2020. gada 12. decembrī bija vien 14 gadu.

Gžeščs, kura vārdu ziņojumos var nosaukt pirmo reizi pēc anonimitātes ierobežojumu atcelšanas, pārliecināja Robertu tikties, piedāvājot viņam 50 mārciņas par kaņepju pārdošanu.

Tiesas procesa laikā viņš uzstāja, ka darbojies pašaizsardzības nolūkos un "zaudējis kontroli", kad Roberts, kuru viņš apsūdzēja naža atnešanā uz notikuma vietu, mēģināja viņu sadurt.

Prokurore Mērija Lorama sacīja tiesai, ka nav pierādījumu, ka Roberts būtu bijis bruņots, un uzbrukums liecina par "ievērojamu iepriekšējas plānošanas pakāpi".

Ievainojumu skaits un ievērojamās ciešanas, kas sagādātas Buncim, liecināja, ka Roberta nāve bija "kas vairāk nekā vienkāršs dūriens", viņa sacīja.

Tiesnesis, piespriežot spriedumu, noraidīja apsūdzētā apgalvojumu par nazi un sacīja, ka viņš vēl nav izrādījis "nekādu patiesu nožēlu".

Viņš sacīja, ka "mežonīgā un brutālā uzbrukumā" Robertam apsūdzētais bija "apņēmīgi centies noņemt galvu, iekams atstāja nogalinātā ķermeni, lai to varētu atrast citi".

Pēc slepkavības, tiesnesis sacīja, ka apsūdzētais mēģināja slēpt noziegumu un atbrīvoties no pierādījumiem, sadedzinājot savu apģērbu un sūtot ziņas, apgalvojot, ka viņš nekad nav saticis Robertu tajā naktī, kad viņš tika nogalināts. Tiesnesis brīdināja par vainīgu atzīto pusaudzi, ka viņu, iespējams, nekad neatbrīvos.

Tiesai nolasītajā paziņojumā Roberta tēvs Edgars Buncis sacīja, ka pēc dēla slepkavības jutās kā iztukšots. "Tas viss ir nepareizi. Nevienam tēvam nevajadzētu apglabāt savu dēlu. Tam nav nekāda iemesla. Esmu pazaudējis savu dzīves mērķi," viņš teica, atklājot, ka vairs jau atliek tikai pašam nokļūt kapsētā.

Runājot pēc notiesāšanas, inspektors Ričards Misčins sacīja, ka "pilnīgi bezjēdzīgā" slepkavība "virsniekiem un personālam paliks atmiņā kā viena no sliktākajām un skumjākajām lietām, ar kuru mēs jebkad esam saskārušies. Vardarbības līmenis un tas, ka tajā bija iesaistīti bērni, padara to gandrīz nesaprotamu," viņš pauda.