Robežsardze: Strādājam ārkārtas režīmā, nelegāļu spiediens nemazinās
Katru dienu ar Baltkrievijas dienestu atbalstu mūsu valstī cenšas ielauzties desmitiem nelegāļu. Žoga būvniecība uz robežas vēl nav noslēgusies, taču līdz šim fiksēti jau 57 gadījumi, kad kaimiņvalsts specdienesti migrantiem palīdzējuši pārkniebt žogu un iekļūt Latvijā. Robežsargi neslēpj, situācija saglabājas saspringta, turklāt joprojām saglabājas bažas, ka starp ārvalstniekiem var tikt iesūtīti arī kādi militārie grupējumi, vēsta TV3 Ziņas.
Kopā ar Piedrujas robežsapsardzības nodaļas robežsargiem dodamies uz Latvijas-Baltkrievijas robežlīniju – šeit robežsargiem jāsargā gan sauszemes, gan ūdens robeža. Pieaugot hibrīdapdraudējumam un nelegālo migrantu plūsmai no Baltkrievijas, uz Latvijas austrumu robežu kopš augusta vidus mobilizēti plaši robežsardzes, Valsts policijas un armijas spēki. Robežsargi neslēpj – nelegāļu spiediens saglabājas augsts.
Situācija uz Latvijas Baltkrievijas robežas saglabājās nemainīgi saspringta – vidēji ik dienu septembrī vien, tostarp ar Baltkrievijas dienestu atbalstu, mūsu valstī cenšas ielauzties ap 50 nelegālo imigrantu.
"Statistika ikdienā mainās, atsevišķās dienās tas skaits pārsniedz 100, atsevišķās dienās var būt mazāk. Ja mēs atskatāmies uz pēdējo diennakti, aizturētas tika 58 personas. Tur ir visādu nacionalitāšu spektrs – Āzijas valstis, Irāna, Irāka, Pakistāna, Indija, Šrilanka, Āfrikas kontinents, ļoti daudzu valstu pārstāvji, Centrālāfrika."
Piedrujas robežsargu pārraudzībā esošās teritorijas reljefs ir dažāds. Apmēram 17 kilometru garumā robežlīnija vijas tieši pa vidu Daugavai. Un neatkarīgi no tā, ka laikapstākļi naktīs kļūst vēsāki, nelegālie migranti cenšas šķērsot upi. Protams, neiztikt bez Baltkrievijas specdienestu atbalsta, kuri atsevišķos gadījumos ārvalstniekiem palīdz šķērsot Daugavu laivās. Tāpat jau 57 gadījumos arī bojāts jaunuzstādītais žogs.
"Vairāk mēģina iekļūt tajās vietās, kur pagaidām nav uzstādīts pastāvīgais žogs, ko jūs varat redzēt arī šeit, bet kopumā nelegālās robežšķērsošanas gadījumi ir novērojami visur, gan mēģinājumi tikt pāri upei – Daugavai, purvos, apmežotā apvidū. Bez atbalsta, kas tiek saņemts no kaimiņvalsts atbilstošām struktūrvienībām, tas nebūtu iespējams – tie visi pierādījumi, gadījumi liecina par to, ka atbalsts tiek saņemts no Baltkrievijas puses un turpinās."
Robežsardzē atzīst – ar Baltkrievijas specdienestu atbalstu tiek vadīti organizēti grupējumi – runa ir ne tikai par šo Āfrikas, Āzijas valstu izcelsmes cilvēku vervēšanu uz Baltkrieviju, bet arī viņu nogādāšanu līdz mūsu robežai un tālāk jau cilvēki mūsu teritorijā, kuri nelegāļiem palīdz nokļūt tālāk Eiropā.
"Tie ir organizēti grupējumi, tie ir pārvadātāji – tīkls. Gadījumi ir tādi, ka mēģina nodrošināt sagaidītāju, parasti ar sociālo tīklu palīdzību, cilvēki dažādu iemeslu dēļ iesaistās tajās aktivitātēs, brauc tuvāk robežai, sagaida cilvēkus un mēģina nogādāt viņus tālāk pulcēšanās vietās, kas viņiem te ir izveidotas," skaidro Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks.
Katru dienu patruļās jeb norīkojumos dodas vairākas komandas, kurās ietilpst robežsargs un divi bruņoto spēku karavīri. Šeit saka – zaudēt modrību nevar – īpaši ņemot vērā, ka migrantu grupās var tikt iesūtīti arī militāro grupējumu kaujinieki. Un šeit robežsardze aicina vietējos iedzīvotājus būt vērīgiem – sniegt atbalstu, ja novēro aizdomīgas personas, lūdz ziņot atbildīgajiem dienestiem.
"Ne par velti mēs darbojamies pastiprinātā robežapsardzības režīmā un to migrantu iekšā, tajās grupās var būt jebkas, jebkurš un nevar būt pārliecība, ka tur nav kādi kaujinieki – "vagnerieši" vai jebkādi citi kriminālnoziedznieki. Līdz ar to katrā gadījumā jāvērtē situācija, robežsargiem jābūt piesardzīgiem, jābūt arī pašaizsardzības jābūt gataviem sliktākajam scenārijam," atzina Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes priekšnieka vietnieks.
Robežsargu ikdienas darbu būtiski atvieglo robežas infrastruktūra, kuras izbūve beidzot uzņem apgriezienus. Paralēli žogam šeit redzam arī zem dzelzceļa izbūvētu pazemes tuneli, kurš būtiski atvieglo robežsargu mobilitāti.
Valsts robežsardzē apzinās, ka žogs nav nepārvarams šķērslis, bet tas aizkavē nelegālos robežšķērsotājus un dod laiku likumsargiem ierasties. Šeit cer, ka līdz gada beigām pabeigs arī noslēdzošo posmu un sāks darbu pie tehnisko risinājumu izvietošanas robežlīnijā. Kopumā šogad no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturēti jau vairāk nekā 7000 cilvēku. Pērn visa gada laikā kopā tie bija nepilni 5300.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
