Rute: Tikai Ukrainai ir tiesības noteikt, vai un kad sākt sarunas ar Maskavu
Mums jādara viss, lai Ukraina karā uzvarētu, un tikai Kijivai ir tiesības izlemt, kad tā vēlēsies sākt sarunas ar Maskavu – tā šodien Briselē, tiekoties ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), pauda NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Vienlaikus jaunais alianses vadītājs vēlreiz apliecināja, ka NATO ir gatava stāties pretī jebkuram apdraudējumam, lai pasargātu katru tās zemes centimetru.
Jaunais NATO ģenerālsekretārs Marks Rute kā pirmo viesi savā oficiālajā rezidencē Briselē šodien uzņēmis Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu. Laikā, kad NATO austrumu flanga drošībai pievērsta lielākā uzmanība – šī ir arī simboliski nozīmīga tikšanās. Alianses vadītājs novērtēja Latvijas lielo ieguldījumu nacionālās, reģionālās un kolektīvās drošības stiprināšanā, kā arī būtisko atbalstu Ukrainai.
"Latvija ir bijusi spēcīga sabiedrotā, kopš pievienojāties aliansei. Jūs aizsardzībai tērējat gandrīz trīs procentus no IKP. Jūs uzņemat daudznacionālu kaujas grupu, kurā sabiedrotie strādā plecu pie pleca, lai aizstāvētu NATO austrumu flangu. Latvija ir nodrošinājusi plašas militārās mācības Ukrainas karavīriem. Jūs vadāt koalīciju, lai piegādātu dronus. "
Latvijas premjere uzsvēra NATO lomu Latvijas drošībā un aizsardzībā, sakot, ka, turpinoties Krievijas asiņainajam karam Ukrainā, – tā ir svarīgāka un lielāka nekā jebkad.
"NATO joprojām ir vissvarīgākais Latvijas aizsardzības un drošības garants. Mēs tērējam vairāk nekā 3% aizsardzībai. Iekšējā un ārējā drošība ir mūsu prioritāte numur viens arī mūsu 2025. gada valsts budžetā. Mēs turpinām attīstīt arī nacionāli savas militārās spējas. Mums ir spēcīga reģionālā sadarbība un attīstās Baltijas aizsardzība līnija. Mēs turpināsim stingri reaģēt uz gaidāmajiem hibrīddraudiem no Krievijas un Baltkrievijas."
Abu amatpersonu preses konferencē izskanēja jautājums par Latvijas teritorijā ielidojušo iznīcinātājdronu "Šahed". NATO vadītājs pauda, ka alianse seko līdzi notiekošajam un ir gatava reaģēt uz jebkuru apdraudējumu.
"Mēs ļoti rūpīgi sekojām tam, kas notika 7. septembrī, tā bija ļoti nopietna lieta. Mēs cenšamies uzlabot savu reakciju uz šādiem iebrukuma veidiem, tie ir ļoti satraucoši, tie nav pieņemami. NATO ir gatava stāties pretī jebkuram ienaidniekam, kurš mēģinās mums uzbrukt. Mēs palīdzam Ukrainai gūt virsroku. [Vladimirs] Putins nesasniegs savus mērķus Ukrainā. Un gribu vēlreiz atgādināt, ka mēs aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru."
Tomēr tieši Ukrainas jautājums un turpmākā kara gaita bija tikšanās darba kārtības augšgalā. NATO ģenerālsekretārs pauda, ka alianse turpinās atbalstīt Ukrainu – un tikai Kijiva var pieņemt lēmumu, par to kā un kad izbeigt karu.
"Mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu, lai tā būtu spējīga cīnīties. Šobrīd mēs redzam, ka Austrumu frontē krieviem ir nelieli panākumi, bet tas viņiem maksā ļoti augstu cenu. Es katru dienu apbrīnoju Ukrainu par tās radošumu, spēju nākt klajā ar jaunām idejām, jauniem risinājumiem. Putins nepanāks savu – un, pat ja Zelenskis un viņa komanda kādu dienu nolems runāt ar Krieviju, kā to izbeigt, viņš to darīs no spēka pozīcijām."
"Es piekrītu ģenerālsekretāram. Mēs, kā NATO valsts, vienmēr atbalstām Ukrainu un dodam viņiem to, kas nepieciešams, lai Putins neuzvarētu šajā karā. Tikai Ukraina būs tā, kas izlems, kā karš beigsies."
Laikā, kad NATO saskaras ar sarežģītāko drošības vidi tās pastāvēšanas vēsturē – Siliņa un Rute uzsvēra, ka bez pārliecinoša atbalsta Ukrainai miers nav iespējams ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
