"Sabotāža var būt tikai priekšspēle," Baltijas jūras drošību analizē eksperte
Jauni iespējamie sabotāžas akti pret zemūdens infrastruktūras objektiem Baltijas jūrā licis valstu valdībām pievērst pastiprinātu uzmanību to drošībai. Tiesa, mudinājumi par steidzamiem soļiem zemjūras infrastruktūras uzmanīšanai izskanējuši jau agrāk.
Pēc Igaunijas gāzesvada un sakaru kabeļu bojājuma konstatēšanas Baltijas jūrā arī Latvija pievērsusi īpašu uzmanību savu kritiskās infrastruktūras objektu drošībai gan jūrā, gan uz sauszemes, intervijā "900 sekundēm" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Tomēr jāatgādina, ka jau šovasar notikušajā Viļņas samitā NATO līderu oficiālā paziņojuma viens no punktiem runā par "reāliem un … pieaugošiem" draudiem kritiskajai zemūdens infrastruktūrai.
Šo jautājumu iepriekš analizējuši arī drošības eksperti, mudinot politikas veidotājus uz steidzamu rīcību.
Steidzami jārisina divas problēmas
Baltijas jūras reģionam ir steidzami jārisina divas savstarpēji saistītas problēmas: jūras infrastruktūras aizsardzība un energoapgādes drošība, – šā gada jūlijā izdevumā "Foreign Policy" publicētajā analīzē uzsver Karnegi Starptautiskā miera fonda (SMF) Eiropas programmas stipendiāte Sofija Beša.
Eksperte atzīmē, ka Baltijas jūrā, tāpat kā Ziemeļjūrā tālāk uz rietumiem, ir blīvs kritiski svarīgu infrastruktūras savienojumu tīkls: ostas un termināļi, zemūdens cauruļvadi, elektroenerģijas pārvades kabeļi un telekomunikāciju kabeļi.
"Paredzams, ka to skaits pieaugs: Tā kā reģionā tiek pabeigta masveida atteikšanās no Krievijas enerģijas, valdības paplašina sašķidrinātās dabasgāzes importa infrastruktūru, būvē jūras vēja parkus un investē jaunās zemūdens elektropārvades līnijās," teikts analīzē.
Šie un citi ieguldījumi radīs vēl blīvāku kritiskās infrastruktūras tīklu, jo īpaši Baltijas jūrā, kas jau tā ir pārpildīta, – prognozē eksperte.
Ar uzbrukumu tiek sūtīta ziņa
Viņa analizē, ka uzbrukumos infrastruktūrai pretinieks var izmantot ar vai bez apkalpes vadāmas zemūdenes, pētniecības kuģus vai pat garāmbraucošus komerciālos kuģus.
Bet apdraudējums no jūras var nākt arī piekrastes infrastruktūrai, piemēram, sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem. Vēl viens iespējams mērķis ir optisko šķiedru sakaru kabeļi, – brīdina Beša.
Viņa atzīmē, ka pretinieks uzbrukumos piekrastes infrastruktūrai varētu viegli izmantot arī civilos sabotierus.
"Uzbrukumam nav jābūt katastrofālam – infrastruktūras tīklos parasti ir iebūvēti dublēšanas risinājumi un papildu jauda, lai to kompensētu," spriež eksperte.
"Tomēr pretinieks var izmantot uzbrukumu infrastruktūrai kā veidu, lai nosūtītu vēstījumu vai grautu iedzīvotāju drošības sajūtu. Sabotāža var arī sagatavot augsni plašākam uzbrukumam."
Beša arī atzīmē, ka sabotāžu pretiniekam padara pievilcīgu tas, ka vainīgo noteikt var būt sarežģīti, kas tikai pastiprina nedrošības un apjukuma sajūtu.
Apdraudējums var nākt ne tikai no Krievijas
Eksperte vērtē, ka lielākajai daļai mazo Eiropas valstu ir ierobežotas iespējas uzraudzīt jūras infrastruktūru pat savos ūdeņos.
Viņasprāt, visām valstīm koordinācija joprojām ir liels izaicinājums: Šajā jomā zināma atbildība gulstas gan uz komercīpašniekiem un operatoriem, gan uz militārajiem spēkiem, krasta apsardzi un citiem drošības dienestiem, gan arī uz politikas veidotājiem un valsts pārvaldes iestādēm dažādos līmeņos.
"Lai gan nozares dalībnieki bieži vien labāk apzinās tiešās sekas, ko var radīt enerģijas vai sakaru līniju bojājumi, viņiem reti ir pieejami visaptveroši apdraudējuma novērtējumi, ko gatavojušas valstu valdības," atzīmē Beša.
"Tā kā ir iesaistīts tik daudz dalībnieku, izveidot pilnībā integrētu operatīvo ainu par darbībām zem un virs ūdens un izstrādāt ārkārtas rīcības plānus reaģēšanai uz apdraudējumiem var būt, maigi izsakoties, sarežģīti."
Gan ES, gan NATO būtu arī jāsagatavojas nākotnes draudiem jūras infrastruktūrai, kas var nākt ne tikai no Krievijas. Piemēram, Ķīna, kas pērk un attīsta kritiski svarīgu jūras infrastruktūru Eiropā, sākot ar zemūdens sakaru kabeļiem un beidzot ar akcijām Eiropas ostās, rada cita veida drošības problēmas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
