Kā ir dzīvot mazāk nekā 20 kilometru attālumā no frontes? Ikdienas apšaudes, sagrautas mājas, bailes par savu dzīvību – Doneckas apgabala iedzīvotāji ar šo baiso realitāti nosacīti ir apraduši. Tomēr fronte sasniegusi arī Dnipropetrovskas apgabalu – teritoriju, kas līdz šim nav bijusi krievu okupācijā. TV3 Ziņas devās uz Mežoves ciemu, kur iedzīvotāji ir sāpīgas izvēles priekšā – evakuēties vai palikt.
Mežoves simbols ir zelta vārpa. Šajā vietā vēl līdz 2025. gada pavasarim dzīvoja mazliet virs 7000 cilvēku. Galvenā nodarbošanās vietējiem bija lauksaimniecība un graudkopība. Tikko novāktie lauki jaunu sēju, visticamāk, šogad vairs nepiedzīvos, jo frontes līnija, lai arī lēni, bet virzās arī uz šo pusi.
Krievijas okupācijā līdz šim nav nonācis neviens centimetrs Dnipropetrovskas apgabala teritorijas, tomēr šobrīd fronte sasniegusi arī šo Ukrainas apgabalu. Mežoves ciems atrodas pie Doneckas apgabala robežas, kur notiek smagas kaujas, un to arvien smagāk izjūt arī šeit dzīvojošie.
No Dnipropetrovskas apgabala apdzīvotajām vietām šis ciems, iespējams, atrodas vistuvāk kontaktlīnijai. Cilvēki stāsta, ka spēcīgi izjūt frontes tuvošanos, pastāvīgi seko līdzi jaunumiem, lielākā daļa iedzīvotāju, īpaši tie, kuriem bērni, devušies prom biežo apšaužu dēļ, kā arī baiļojoties no okupācijas.
Krievijas armijai pietuvojoties Dnipropetrovskas apgabalam, iedzīvotājus masveidā evakuē no pierobežas ciemiem un pilsētām. Piemēram no Mežoves ciema frontes līnija atrodas 16 kilometru attālumā, bet Krievijas armija šo apdzīvoto vietu posta, izmantojot aviācijas bumbas, bezpilota lidaparātus, artilēriju un mīnmetējiem.
Ivans TV3 Ziņām pastāsta, ka no Mežoves dosies prom tuvākajās dienās. Visas mantas jau iepakota, plānots divu dienu laikā pamest ciemu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
16 gadus vecais Ivans te dzimis un uzaudzis. Vecāki nodarbojās ar lauksaimniecību, bet pēc Krievijas dronu uzbrukumiem visa saimniecība un īpašums izpostīts. Viņš neesot labs runātājs, bet, pirms pamest dzimto vietu, puisis man piekrīt izrādīt Mežovi, kur katrs stūris tik pazīstams un tuvs.
Kā citur Ukrainā, arī Mežovē par godu kritušajiem Ukrainas aizstāvjiem izveidota slavas aleja. Ivans rāda pat konkrētu foto. "Šis ir Petrenko, dzīvoja manā rajonā," teic Ivans. "Šis dzimis Luhanskā, arī bija mans skolotājs, kad man bija desmit gadu," viņš papildina.
Aizvien gruzd Krievijas armijas triecienos izpostītā Ivana skola. Ivans te mācījās, līdz okupanti sāka iebrukumu Ukrainā. "Visticamāk, kāda raķete atlidoja, es drīzāk domāju, ka aviācijas bumba," viņš saka.
Nobombardētas skolas, bērnudārzi, veikali un privātmājas. Mežove, kur agrāk ritēja darba duna un normāla dzīve – pamazām tiek pārvērsta drupās. Pie tām vēl turpina plaukt stādītie ziedi. Taču cilvēku paliek arvien mazāk.
Dodoties prom, pamalē aiz saulespuķu jūras paceļas melni dūmu mutuļi, tur jau redzama Pokrovska un Doneckas apgabals, tur Ukrainas karavīri dara visu iespējamo, lai noturētu fronti un nosargātu arī kaimiņos esošo Dnipropetrovskas apgabalu.
