Slavutičas mērs: Novērojam radiācijas pieaugumu uz Kijevas pusi
TV3 Ziņām izdevās aprunāties arī ar Slavutičas mēru Juriju Fomičevu. Slavutiču pēc Černobiļas atomkatastrofas uzbūvēja kā dzīvesvietu elektrostacijas darbiniekiem un Pripjatas ciema iedzīvotājiem. Pilsētas vadītājs stāsta – ja līdz šim licies, ka visi saprot atomdrošības draudus, tad pēc vakardienas uzbrukumiem par krievu okupantu saprātu ir lielas šaubas.
"Raugoties no kodoldrošības viedokļa, esam novērojuši radiācijas fona pieaugumu tieši virzienā uz Kijevu, jo ļoti daudz militārtehnikas iet cauri pašai Černobiļai un uz riepām viņi izved ārā tos putekļus uz dzīvojamajām zonām – ciemiem, pilsētām un tuvāk uz Kijevu. Es saprotu, ka viņiem vajadzēja zaļo koridoru caur Černobiļu uz Kijevu un tur tehnikas plūsmas neapstājas. Mēs militārtehniku skaitām nevis gabalos, bet kilometros – 20 km, 40 km tehnikas viens aiz otra vairāku stundu garumā. Mēs baidāmies, ka caur vibrācijām un blīkšķiem var sākties ceturtā bloka, tā bloka, kurš cieta katastrofā, apvalka bojājumi, kas novestu pie konstrukciju sabrukšanas un jauna radiācijas viļņa," pauž Slavutičas pilsētas mērs.
"Mēs cerējām, ka nekas tāds nav iespējams, jo visi apzinās draudu apmēru, taču pēc pēdējās nakts notikumiem mēs ļoti šaubāmies, vai tiešām mēs šos cilvēkus varam uzskatīt par kaut cik saprātīgi domājošiem kaut vai attiecībā uz karadarbību. Mēs baidāmies, ka arī Černobiļu var atstāt nomīnētu, un tas paliks kā ierocis visas pasaules šantažēšanai," turpina Fomičevs.
Komentējot humāno situāciju pilsētā – vai ir ēdiens, ūdens, elektrība, un kas notiek ar civilajiem iedzīvotājiem – viņš saka: "Situācija ir saspringta, bet pagaidām stabila. Mums nav nekādas saziņas ar apkārtējo pasauli, nekādas loģistikas. Pat smagi slimos cilvēkus nevaram nogādāt slimnīcās. Mēs nesaņemam ne medikamentus, ne pārtiku, bet tie krājumi, kas mums ir, mēs ar tiem tiekam galā. Mēs sadarbojamies ar apkārtējiem fermeriem, katru dienu ved pienu, dalām to cilvēkiem. Esam iemācījušies no apkārtējos ciemos atrodamajiem graudiem samalt miltus un cept maizi. Protams, jaudas, lai nodrošinātu visu pilsētu ar maizi, mums nav, bet tomēr tiekam galā."
"Čirņihivā pilnībā iznīcināts iepirkšanās centrs, cietušas trīs slimnīcas un kardioloģijas centrs, tur izlidoja stikli, jo blakus ēkā trāpīja raķete. Vakardien vien, pēc neoficiāliem datiem, miruši 30 civiliedzīvotāji. Ciemati, kas ir ap Čirņihivu – viņu vienkārši vairs nav, tur cilvēki vairs nedzīvo, jo tur nav, kur dzīvot, tur vairs nav māju, tās ir iznīcinātas," stāsta Slavutičas pilsētas mērs.
Viņš pauž pateicību par saņemto palīdzību, kā arī Krievijai noteiktajām sankcijām: "Mēs ļoti novērtējam to palīdzību, ko šobrīd saņemam, tostarp attiecībā uz sankcijām, kas spiež uz Krievijas sabiedrību. Taču visvairāk mēs gaidām, lai virs Ukrainas slēgtu debesis. Tas ir tas, kas mūs biedē visvairāk, jo ar Krievijas raķetēm tikt galā ir ļoti sarežģīti. Šeit uz sauszemes mēs savu zemi nosargāsim. Mums pavisam noteikti ir vairāk dūšas nekā tiem, kas nāk viņu ieņemt, jo ļoti bieži viņi paši nesaprot, ko te dara. Taču debesis virs mums ir šausmīgas – sirēnas, bumbas, raķetes, kas trāpa dzīvojamajās mājās un skolās – to visu vajag apturēt. Mēs aicinām visu pasauli – aizveriet debesis virs Ukrainas ciet – un mēs izturēsim."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
