Somija pēc izstāšanās no Otavas konvencijas sākusi kājnieku mīnu izvietošanas apmācības
Somija, kas tikai nesen izstājusies no starptautiskā līguma par kājnieku mīnu aizliegumu jeb Otavas konvencijas, jau sākusi apmācīt savus karavīrus prettanku mīnu izmantošanā, kā galveno pamatojumu minot drošības draudus no kaimiņvalsts Krievijas, vēsta "France 24".
Ziemas apstākļos Somijas ziemeļaustrumos jauns iesaucamais lēnām velk plānu zilu vadu starp divām priedēm. Vada otrā galā, aptuveni 20 metru attālumā, paslēpta mācību mīna. "Mēs pašlaik izvērtējam, kāds ir visefektīvākais veids, kā tās izmantot," paskaidro leitnants Jūna Rato, kurš apmāca iesaucamos darbam ar ierīcēm, kuras Somija bija aizliegusi jau 2012. gadā.
Rato dienē Kainū brigādē, kas atbild par aptuveni 700 kilometru no Somijas 1340 kilometru garās robežas ar Krieviju. Katru gadu brigādē apmācību iziet ap 500 profesionālo karavīru, 2500 iesaucamo un 5000 rezervistu.
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Somija atteicās no ilgstošās militārās neitralitātes, iestājās NATO 2023. gadā un līdzīgi kā Baltijas valstis un Polija nolēma izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu izmantošanu, uzglabāšanu un ražošanu.
Kopš 10. janvāra Somija vairs nav juridiski saistīta ar šo līgumu, kas nozīmē, ka valsts atkal drīkst izmantot nelielās un salīdzinoši lētās mīnas, kuras bieži kritizētas par civiliedzīvotāju ievainošanu arī ilgi pēc kara beigām.
No militārā skatpunkta kājnieku mīnas ir nepieciešams ļaunums, uzskata leitnants Rato. "Mēs varam tās izmantot, lai apturētu pretinieku vai brīdinātu savus karavīrus aizsardzības pozīcijās," viņš sacīja, norādot, ka tas dod laiku sagatavoties kaujai.
Somijas armijas inženieru inspektors pulkvedis Riku Mikonens uzsver, ka karš Ukrainā pierādījis – neskatoties uz dronu plašo izmantošanu, ierakumu karš apliecina mīnu nozīmi. "Lai gan tās ir vecas, tās joprojām ir efektīvas, un tām ir svarīga loma kaujas laukā," sacīja Mikonens.
Pašlaik Somijas armijas rīcībā nav kājnieku mīnu krājumu, tāpēc apmācībās tiek izmantotas virziena tipa "Claymore" mīnas, kuru šķembas var lidot līdz 50 metru lielā attālumā. Mikonens prognozē, ka situācija mainīsies divu gadu laikā, kad Somijas aizsardzības industrija atsāks vietējo mīnu ražošanu.
"Ražošana Somijā nodrošina piegādes arī kara laikā," viņš skaidroja, piebilstot, ka starptautiskajā tirgū pieejamo piegādātāju ir maz, jo 162 valstis joprojām ievēro Otavas konvenciju.
Pirms līguma parakstīšanas Somijas armijas rīcībā bija aptuveni miljons kājnieku mīnu. "Tas ir labs apjoms, bet redzēsim, kāds būs galīgais lēmums," atzina Mikonens.
Pašlaik Somija neplāno izvietot mīnas gar austrumu robežu – tas būtu politisks lēmums krīzes gadījumā. Militārie plāni paredz, ka šāds lēmums ideālā gadījumā tiktu pieņemts vismaz sešus mēnešus pirms iespējamas karadarbības.
Runājot par mīnu pašneitralizācijas mehānismiem, kas paredzēti civiliedzīvotāju aizsardzībai pēc kara, Mikonens pauda skepsi: "No humānā viedokļa tas ir saprotami, bet no militārā – nē. Karš var ilgt ilgāk, nekā mīnas pašiznīcinās."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
