Lēmuma pieņemšanas priekšvakarā Srebrenicas pilsētā Bosnijā un Hercogovinā bija manāmi pastiprināti drošības pasākumi.
Balsojums par genocīda piemiņas dienas noteikšanu raisījis jaunus strīdus un protestus daudzviet šai aizvien etniski sadrumstalotajā reģionā, kur miers joprojām ir trausls jēdziens.
"Mēs esam šeit, lai aizstāvētu savu tautu, lai pierādītu, ka neesam genocīda nācija. Šī valdība ir izveidota, pateicoties serbiem un viņi nevar mūsu vārdā pieņemt šādus lēmumus. Mēs cīnīsimies līdz galam, cik vien spēsim."
Taču neskatoties uz to ANO, ir lēmusi, ka 11. jūlijs tiek pasludināts par Srebrenicas genocīda piemiņas dienu, kas veltīta Bosnijas musulmaņu vīriešiem un zēniem, kurus Bosnijas serbu armija Bosnijas kara laikā 1995. gada jūlijā noslepkavoja Srebrenicas pilsētā un tās apkārtnē.
"Šī rezolūcija nav vērsta ne pret vienu, arī ne pret Serbiju, kas ir vērtīga šīs organizācijas locekle. Tā ir vērsta pret genocīda īstenotājiem."
Pieņemtā rezolūcija nosoda jebkādu Srebrenicas genocīda kā vēsturiska notikuma noliegšanu un arī darbības, kas glorificē tos, kurus starptautiskās tiesas notiesājušas par kara noziegumiem.
Slaktiņā cietušo ģimenes sekoja līdzi lēmuma pieņemšanai un atzinīgi vērtēja pieņemto rezolūciju.
"Klausoties Serbijas prezidenta Vučiča teiktajā, mana sirds gandrīz eksplodēja no dusmām. Bet, paldies Dievam, šajā pasaulē joprojām ir labi cilvēki. Bet nekas nespēs atgriezt manus bērnus."
Tikmēr Serbijā tas raisīja jaunus protestus un šo soli asi kritizēja, baidoties, ka tas viņus visus apzīmogos kā "genocīda" atbalstītjāus.
Līdz šim ir atrastas vairāk nekā sešu tūkstošu masu slaktiņa cilvēku mirstīgās atliekas.
Un 11. jūlijs arī līdz tā oficiālajai atzīšanai ir bijusi zīmīga diena. Šajā datumā ik gadu Srebrenicas memoriālā tiek pārapbedītas jaunatklāto upuru mirstīgās atliekas, kuru meklēšana notiek vēl aizvien.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
