Starp Rietumiem un Krieviju. Armēnijas vēlēšanās izšķiras valsts ģeopolitiskais kurss
Noslēgusies balsošana Armēnijas parlamenta vēlēšanās. Vēlētāju aptaujas liecina, ka tajās varētu būt uzvarējis līdzšinējais prorietumnieciskais premjerministrs Nikola Pašinjans. Oficiālie vēlēšanu rezultāti gan vēl tikai gaidāmi, un tie izšķirs, vai Erevāna turpinās tuvināties Rietumiem vai atgriezīsies pie sava tradicionālā sabiedrotā – Krievijas.
Iecirkņi durvis Erevānā vēra jau astoņos no rīta, kad paust savu izvēli ieradās pirmie vēlētāji.
"Es sapņoju dzīvot mierā, un lai mani mazbērni dzīvo zem mierīgām debesīm. Mums ir bijusi grūta dzīve, un mūsu dzīves laikā mēs neesam redzējuši daudz laba. Tagad es ceru uz mieru," saka vēlētāja Naira Hakobjana.
Savukārt vēlētāja Aštika Sargsjana norādīja: "Es pat kādreiz balsoju par Nikolu Pašinjanu. Es viņam ticēju, bet šodien mēs redzam, kā cilvēki dzīvo — nabadzība. Es pat negribu runāt par to, ko jaunieši un studenti izmanto skolās. Zādzību ir kļuvis daudz vairāk, un korupcija nav beigusies. Viņi nevar teikt, ka korupcijas nav. Viss šodien ir patiešām slikti, ļoti, ļoti slikti."
Premjers Nikola Pašinjans un viņa pārstāvētā partija "Pilsoniskais līgums" šajās vēlēšanās cenšas iegūt spēcīgu mandātu izvēlētajam ģeopolitiskajam kursam – veidot ciešākas attiecības ar Briseli un Vašingtonu, kā arī dzīvot mierā ar Azerbaidžānu.
Mēs reformēsim Armēniju, cenšoties to pielāgot Eiropas Savienības standartiem, un tas ir pirmais stratēģiskais mērķis. Pēc tam mēs redzēsim.
Pašinjans, kurš vēl nesen Erevānā uzņēma plašu Briseles samitu, saņēmis atbalstu ne vien no Eiropas līderiem, bet arī ASV prezidenta Donalda Trampa.
Neskatoties uz diplomātiskajiem panākumiem Rietumos, atbalsts, kandidējot uz jau trešo pilnvaru termiņu, Pašinjanam ir krities. Vēlētāju viedokļus šķeļ arī viņa uzņemtais miera kurss attiecībās ar Baku.
Opozīcijas spēki – atsevišķi pat atklāti – iestājas par Erevānas ilggadējo saišu ar Maskavu stiprināšanu. Tomēr armēņiem joprojām svaigā atmiņā Krievijas atbalsta trūkums, kad Azerbaidžāna 2023. gadā gadā sagrāba etnisko armēņu anklāvu Kalnu Karabahu.
Maskava pirms vēlēšanām izvērsusi Armēnijā masīvu dezinformācijas kampaņu. Pat izskanējis, ka Krievijas iestādes apmaiņā pret kukuļiem pieprasa balsot par partiju "Stiprā Armēnija", kuras līderis ir galvenais Pašinjana konkurents – armēņu-krievu miljardieris Samvels Karapetjans, kas tiek tiesāts par aicinājumu gāzt Armēnijas valdību.
Tas ir darīts jau no pirmās dienas, un arī šorīt aresti turpinājās, spiediens turpinājās, bet es domāju, ka tas neietekmēs Armēnijas tautas prātus. Armēnijas tauta izdarīs pareizo izvēli, un Armēnijai beidzot būs leģitīma valdība.
Krievijas diktators Vladimirs Putins Erevānas ietekmēšanā izvēlējies arī ekonomiskas sviras – pēdējo nedēļu laikā Maskava noteikusi ierobežojumus armēņu ziedu, minerālūdens, konjaka, kā arī svaigu dārzeņu un augļu eksportam. Diktators arī draudējis, salīdzinot Armēnijas izvēlēto ceļu ar to, kuru iepriekš gājusi Ukraina.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
