Gruzijā atkal nemierīgi. Galvaspilsētas Tbilisi ielās izgājuši protestētāji, jo parlamenta prokremliskā vairākuma dienaskārtībā atkal atgriezies tā dēvētais "ārvalstu aģentu" likums. Pēc opozīcijas domām, šis tiesību akts tuvina Gruziju Krievijai un attālina to no Rietumu vērtībām, vēsta TV3 Ziņas.
Tūkstošiem cilvēku pirmdienas, 15. aprīļa, vakarā pārņēma Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielas. Viņu rokās bija Eiropas Savienības karogi; plakāti ar saukļiem – "Nē Krievijai, jā Eiropai".
Neapmierinātības cēlonis – valdošās prokremliskās partijas "Gruzijas sapnis" atkārtoti parlamentā iesniegtais tā dēvētais "ārvalstu aģentu" likumprojekts.
Saistībā ar "ārvalstu aģenta" likuma apspriešanu parlamentā izcēlās arī ķīviņi un tika vicinātas dūres.
Likumprojekts, ko prokremliskie spēki atkārtoti cenšas virzīt, paredz, ka nevalstiskajām organizācijām un medijiem, kuri apmēram piekto daļu sava finansējumu saņem no ārvalstīm, būtu jāreģistrējas kā organizācijām, kas "darbojas ārvalsts interesēs".
Nika Gvaramija
Politiskās partijas "Axali" priekšsēdētājs
"Partijai "Gruzijas sapnis" vienīgā iespēja palikt valdībā ir varas sagrābšana. Viņi zina, ka uzurpatoru vieta nav Eiropas Savienībā. Rietumu demokrātija nav saistīta ar varas uzurpāciju. Vienīgā vieta viņiem, uzurpatoriem, ir Krievijas ietekmes zonā. "Gruzijas sapnis" ir prokrieviski noskaņoti, un viņu vieta ir Krievijā. Taču Gruzijas tautas izvēle un šīs valsts vēsturiskā izvēle ir pilnīgi atšķirīga."
Kritiķi likumprojektu dēvē arī par "Krievijas likumu", jo teju identiski noteikumi ir spēkā arī agresorvalstī, un Kremlis to izmanto, lai apspiestu opozīciju.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Pagājušajā gadā es šeit stāvēju, protestējot pret šo likumu, un arī šodien es šeit stāvu pret šo likumu. Katru reizi, kad mums būs tā pati problēma un tā pati izvēle starp Krievijas ziemu un Tbilisi pavasari, es vienmēr izvēlēšos Tbilisi pavasari," atklāj Tbilisi iedzīvotājs Dāvids Gelašvili.
Arī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili, kuras pilnvaru termiņš beidzas šogad, ir paziņojusi, ka neparakstīs šo likumprojektu, ja parlaments to apstiprinās.
Lai arī pirmdienas, 15. aprīļa, protesti pulcēja tūkstošus un bez sadursmēm ar policiju gluži neiztika, tie kopumā noritēja mierīgi, un jau vēlu vakarā lielākā daļa demonstrantu izklīda.
Taču otrdien, 16. aprīlī, tie atsākās no jauna. Protestētāji tika aicināti atkal iziet ielās laikā, kad parlaments sanāk uz kārtējo sēdi. Un kā redzams no pieejamajiem kadriem, sanākušo noskaņojums ir jau daudz kareivīgāks.
