Trampa "tarifu karš". Latvijas eiroparlamentārieši samiernieciski par Briseles piekāpšanos ASV

"Atbrīvošanās diena". Šādi tēlaini bija nokristīti aprīļa sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa izziņotie vērienīgie ievedmuitas tarifi ASV ekonomiskajiem partneriem. Pēc tam plašie plāni iesaldēti, pavēstīts par centieniem tirdzniecības attiecības noregulēt dialoga ceļā, tai skaitā ar Amerikas lielāko ekonomisko un arī ģeopolitisko partneri – Eiropas Savienību. Sekoja smagas sarunas.

Tomēr beigas pat izskatījās samērā vienkārši. Tramps bija aizdevies uz Skotiju. Atpūsties, uzspēlēt golfu. Ieradās arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, un gatavs! Tramps var doties mājās ar vismaz uzmetumu tirdzniecības līgumam ar Briseli. Tas pašā Vecajā kontinentā vērtēts ļoti neviennozīmīgi.

Eiropas Savienība muskuļus neparādīja. Vienošanās paredz, ka bloka eksportam uz Ameriku būs 15% tarifs, bet otrā virzienā nodevu nebūs. Tāpat no Briseles apņemšanas, ka Eiropa iegādāsies ASV energoresursus par 750 miljardiem dolāru, kā arī investēs otrpus Atlantijas okeānam papildu 600 miljardu dolāru. Nav gan skaidrs, kā tās vispār tiktu nodrošināts, jo Brisele jau skaidrojusi, ka tās būšot privātas investīcijas.

Šī vienošanās izpelnījās asu kritiku no atsevišķām bloka rūpniecības nozarēm un arī dažām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Francijas premjers Fransuā Bairū to raksturojis kā tumšu dienu Eiropai un padošanos, Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbāns izteicies, ka Tramps apēdis Urzulu fon der Leienu brokastīs.

"Fon der Leienai nācās norīt daudzas lietas. Es domāju, ka formāts tiešām bija tāds… Nevis pats Tramps atbrauca uz Eiropu, kur viņš tepat atrodas, bet gan fon der Leienai jādodas uz Skotiju, uz kaut kādu golfa kortu. Es domāju, ka tā ir zīme, bet tas nekad nav bijis noslēpums, ka Trampam nav sevišķi labas attiecības ar to eirobirokrātiju," pauž Eiropas Parlamenta Rūpniecības komitejas deputāts Ivars Ijabs (LA).

"Slikts līgums, ar kuru var dzīvot" – aptuveni tā situāciju raksturo mūsu eiroparlamentārieši. Labāk šāds risinājums nekā tirdzniecības karš ar Eiropas galveno drošības sabiedroto.

"Cerēt, ka šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kur atrodas Eiropa ar karu Ukrainu, ar mūsu pašu ekonomiskām problēmām, ka mēs kaut minimāli varētu atļauties atvērt, teiksim tā, otro fronti… Tas ir, karš ar amerikāņiem par tarifiem. Nu tas absolūti nav iespējams. Un līdz ar to, protams, jebkurš, kurš tagad pasaka, ka tas ir mazākais no iespējamiem ļaunumiem… Nu tā arī ir! Pat esošie tarifi ar nosacījumu, ka tas ir pazemojuši Eiropas Savienībai, ir labāk," prāto Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas deputāts Nils Ušakovs (S).

Lai arī kādi tagad būtu izteikumi no atsevišķām amatpersonām, Komisijas vadītāja noteikti neesot aizbraukusi pie Trampa bez lielo dalībvalstu mandāta, pārliecināts Eiropas Parlamenta viceprezidents. Jā, ģeopolitiska spēka trūkums parādīts, bet Eiropa esot tur, kur esot.

Uz jautājumu, vai nav risks, ka, piekāpjoties tādām huligāniskam taktikām, tēlaini izsakoties, tas huligāns nāks pēc kabatas naudas vēl un vēl, un vēl, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA) atbild: "Es domāju, ka tik prasti nebūs. Skaidrs, ka Trampa administrācija ir neparedzama. Daži jau ļoti precīzi izteikuši, ka viņa galvenais stils ir neparedzamība, bet es nedomāju, ka šis tarifu jautājums tādā plašā jautājumā vēlreiz viņa administrācijas laikā."

Vienlaikus Latvijas eiroparlamentārieši klāsta, ka joprojām zināms maz detaļu. Būs vai nebūs beigu beigās tarifi farmācijai, kokapstrādei? Nav atbildes, kas būs ar regulāciju, vai Eiropa būs atvērta ģenētiski modificētiem pārtikas produktiem, kas notiks ar pašbraucošām automašīnām.

Tāpat nav izslēgta iespēja, ka Eiropas Savienībai šķietami slikto vienošanos Briseles birokrāti varētu, tā teikt, norakt sīkajā drukā, kad tas pārtaps jau faktiskā, visticamāk, daudzu tūkstošu lapu līgumā.