Trampa un Putina zvans: ASV noraida, ka būtu "nodevusi" Ukrainu

Hegsets, ierodoties NATO galvenajā mītnē Briselē, atkārtoja Trampa iepriekš pausto retoriku un aicinājumu palielināt aizsardzības izdevumus.

"ASV ir aktīva šīs alianses dalībvalsts, un vienmēr tāda būs. Bet, runājot par aizsardzības tēriņiem, pat 2% no IKP nav pietiekami. Trīs un četri procenti. Un, galu galā, kā prezidents Tramps ir teicis, 5% aizsardzības izdevumiem ir kritiski svarīgi. Ir jāsaprot, ka pastāv Krievijas kara mašīna, kas cenšas sagrābt arvien vairāk Ukrainas teritorijas, un nostāties pret to ir svarīga Eiropas atbildība. Un, protams, arī ASV jau ilgstoši iesaistījusies," teica ASV aizsardzības ministrs.

Atbildot uz mediju jautājumiem par Trampa un Putina sazvanu, viņš noliedza jebkādu "nodevību" pret Ukrainu un tā vietā sacīja, ka Tramps strādā, lai panāktu mieru Ukrainā.

"Nu, tie ir jūsu vārdi, ne mani. Noteikti tā nav nodevība. Kā jau vakar teicu mūsu sabiedrotajiem, mēs atzīstam neticamo apņemšanos, kas ir veikta daudzu gadu garumā. Un neviena valsts, kā prezidents Tramps ir uzsvēris, nav sniegusi lielāku ieguldījumu Ukrainas misijā kā ASV – vairāk nekā 300 miljardu dolāru apmērā. ASV ir ieguldījusi līdzekļus, lai stabilizētu frontes līnijas pēc Krievijas agresijas. Šeit nav runas par nodevību. Visa pasaule un ASV ir  ieinteresētas mierā, sarunu ceļā panāktā mierā," teica Hegsets.

Aizsardzības ministrs turpināja: "Kā prezidents Tramps ir teicis – jāaptur nogalināšana. Un tas nozīmē, ka abām pusēm būs jāatzīst lietas, kuras tās nevēlas. Tāpēc es uzskatu, ka pasaulei ir paveicies ar prezidentu Trampu, jo tikai viņš var apvienot svarīgākos spēkus, lai panāktu mieru. Un tas ir apsveicami. Mans darbs kā aizsardzības sekretāram, strādājot kopā ar NATO, ir nodrošināt, lai šīs alianses aizsardzības spējas būtu pēc iespējas stiprākas un spēcīgākas, lai atturētu no jebkādas turpmākas agresijas Eiropas kontinentā. Tas ir mūsu uzdevums – būt līderiem NATO. Un mēs to turpināsim darīt."

Kā ziņots, Hegsets trešdien paziņoja, – ASV administrācija neuzskata, ka Ukrainas dalība NATO varētu būt reālistisks miera sarunu rezultāts. Tā dēvētās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē Hegsets norādīja, ka miera panākšana, izbeidzot Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu, esot ASV prezidenta Donalda Trampa "augstākā prioritāte".

Savukārt pēc sarunām ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un pēc tam Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski Tramps trešdien sacīja, ka drīzumā, iespējams, klātienē tiksies ar Krievijas līderi, un ierosināja, ka tikšanās varētu notikt Saūda Arābijā.

Vairāki citi NATO sabiedrotie ceturtdien uzsvēra, ka Ukrainu un Eiropu nedrīkst izslēgt no miera sarunām pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps deva signālu, ka drīzumā rīkos sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

ASV Kara izpētes institūts: Putinu neinteresē nekādi kompromisi sarunās par kara izbeigšanu

Pēc ASV prezidenta Donalda Trampa sarunām ar Putinu un Zelenski, kā arī pēc Kremļa paziņojumiem, ASV Kara izpētes institūta analītiķi secinājuši, ka "Putinu neinteresē nekādi kompromisi turpmākajās miera sarunās".

Kremļa oficiālajā paziņojumā par sarunu apgalvots, ka Putins uzsvēris nepieciešamību "risināt kara pamatcēloņus" un ka Putins "vienojies ar Trampu", ka "ilgtermiņa risinājumu var panākt miera sarunās."

Tikmēr analītiķi uzsver, – Krievijas amatpersonas ir skaidri definējušas kara "sākotnējos cēloņus" kā iespējamo NATO saistību pārkāpumu "nevirzīties uz austrumiem teritorijās pie Krievijas robežas", kas liecina, ka Kremlis joprojām ir apņēmies uzspiest savu gribu un drošības intereses gan ASV, gan Eiropai un nav ieinteresēts panākt kompromisu.