Trampa uznāciens Davosā. Kādas ir galvenās atziņas un secinājumi?

Tramps Davosā ieradās ar runu, kas drīzāk izklausījās pēc brīdinājuma nekā ierastas valsts līdera uzstāšanās. Tā ilga krietni vairāk nekā stundu un brīžiem aizklīda ASV iekšpolitikas detaļās, taču galvenais vēstījums bija skaidrs – Amerika pirmajā vietā.

"Vai jūs gribētu, lai es pasaku pāris vārdus par Grenlandi? Sākumā biju domājis šo tēmu runā neiekļaut, bet sapratu, ka tas droši vien tiktu uztverts ļoti negatīvi," stāstīja Tramps.

Baltā nama līderis atkārtoti uzsvēra ASV vēlmi iegūt Grenlandi, nosaucot to par stratēģiski izšķirošu Arktikas drošībai laikā, kad Krievija un Ķīna pastiprina savu klātbūtni reģionā. Pirmo reizi viņš gan skaidri paziņoja, ka militāru spēku neizmantošot – paziņojums, kas uz brīdi, iespējams, nomierināja Eiropas sabiedrotos. Tomēr pati ideja spriedzi nemazina.

"Mēs nekad neko neprasām,un arī neko neesam saņēmuši. Visticamāk, mēs neko nesaņemsim, ja vien es neizlemtu izmantot pārmērīgu spēku – spēku, ar kuru mēs, godīgi sakot, būtu neapturami. Taču es to nedarīšu. Labi? Tagad visi saka: "Ak, labi." Iespējams, tas ir nozīmīgākais paziņojums, ko esmu izteicis, jo daudzi domāja, ka es izmantotu spēku. Man nav jāizmanto spēks. Es negribu izmantot spēku. Es spēku neizmantošu. Viss, ko Savienotās Valstis lūdz, ir Grenlande – teritorija, kas mums savulaik bija uzticēta pārvaldībā," klāstīja Tramps.

Likmes, Trampa ieskatā, ir daudz augstākas par vienu ledus klātu salu, kā viņš to tagad sācis dēvēt. Davosā ASV prezidents asi un ļoti atklāti kritizēja Eiropu, raksturojot to kā vāju, neatpazīstamu un pārāk atkarīgu no ASV.

Šī retorika saskan ar pērn publicēto ASV Nacionālās drošības stratēģiju, kurā līdzšinējie sabiedrotie netiek uztverti kā līdzvērtīgi partneri, bet gan kā slogs, ja tie neuzņemas lielāku atbildību un nepakļaujas noteikumiem, kurus Vašingtona ir radījusi.

"Dažas vietas Eiropā, godīgi sakot, vairs nav atpazīstamas. Tās vienkārši vairs neizskatās kā agrāk. Par to var strīdēties, taču te patiesībā nav, par ko strīdēties. Cilvēki atgriežas no dažādām vietām (es nevienu negribu aizvainot) un saka, ka tās neatpazīst. Un tas nav labā nozīmē. Tas ir ļoti negatīvā nozīmē," teica ASV prezidents.

Uz Trampa pēdējo nedēļu īpaši aso retoriku, kas kļuvusi vēl vulgārāka pēc ASV militārās operācijas Venecuēlā, Kanādas premjerministrs Marks Kārnijs savā runā atbildēja ar brīdinājumu. Viņš sacīja, ka noteikumos balstītā pasaules kārtība plaisā.

"Es uzskatu, ka vidēja mēroga valstīm ir jārīkojas kopā. Ja mēs neesam pie sarunu galda, mēs kļūstam par "ēdienkarti". Vienlaikus jāatzīst, ka lielvalstis pagaidām var atļauties rīkoties vienatnē – tām ir tirgus apjoms, militārā jauda un ietekme, lai noteiktu spēles noteikumus. Vidēja mēroga valstīm tādu iespēju nav. Taču, ja ar dominējošo lielvaru sarunas notiek tikai divpusēji, tās jau sākas no vājākām pozīcijām. Mēs pieņemam to, kas mums tiek piedāvāts un sacenšamies savā starpā, kurš būs piekāpīgāks. Tā nav suverenitāte – tā ir suverenitātes imitācija, vienlaikus samierinoties ar pakļautību," uzsvēra Kārnijs.

Par Ukrainu Tramps runāja maz, vien atkārtojot, ka galvenā atbildība jāuzņemas Eiropai. Viņš arī apgalvoja, ka Davosā plāno tikties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, lai gan Kijiva otrdien paziņoja ka Zelenskis uz Davosu neplāno doties, tā kā mājās, pēc Krievijas nemitīgajiem triecieniem, valda totāla enerģētikas krīze.