Trampa vēršanās pret BBC var veicināt bīstamu pašcenzūru Eiropas medijos – vērtē eksperti
ASV prezidents Donalds Tramps uzsācis jaunu cīņu pret medijiem. Pret Lielbritānijas sabiedrisko raidorganizāciju BBC Tramps iesniedzis prasību tiesā, pieprasot kompensācijas, kas mērāmas miljardos.
Strīda centrā īss, bet ļoti pretrunīgs video montāžas fragments. BBC dokumentālajā filmā pērn rudenī apvienoja divas Trampa runas daļas, kas 2021. gada 6. janvārī, kad Vašingtonu pārņēma grautiņi, tika pateiktas ar gandrīz stundas starpību, radot iespaidu, ka viņš tieši aicinājis uz vardarbību Kapitolijā. BBC montāžu jau atzinis par kļūdu un atvainojies Trampam, taču noliedz neslavas celšanu un sola sevi aizstāvēt tiesā; atbalstu raidorganizācijai pauž arī Lielbritānijas valdība.
Starptautiskie eksperti ir gandrīz vienisprātis – šī lieta ir juridiski vāja un maz ticams, ka tai ir vispār izredzes tikt apmierinātai.
Domāju, ka prezidents Tramps rēķinās ar to, ka Lielbritānijas sabiedrība nevēlēsies tērēt naudu šīs prasības aizstāvēšanai un vēl jo mazāk — maksāt viņam jebkādas kompensācijas. Tas viņam ļauj ar salīdzinoši nelielām izmaksām globālā mērogā turpināt uzturēt stāstu par "viltus ziņām" un līdzīgām naratīva līnijām.
Sarunā ar TV3 Ziņām žurnāla "Ir" galvenā redaktore Nellija Ločmele arī norāda, ka prasība ir juridiski vāja — programma netika rādīta ASV, sūdzību termiņš Lielbritānijā ir beidzies un nav pierādāma apzināta nomelnošana. Ločmele brīdina, ka daudz bīstamāka ir Trampa panāktā pašcenzūra medijos, kas tagad nu jau tiek eksportēta arī uz Eiropu, apdraudot neatkarīgu žurnālistiku.
Tas, ko viņš medijiem teica par to, ka BBC esot ielikuši viņam mutē vārdus, ko viņš nav teicis un esot kaut ko laikam ar mākslīgo intelektu ražojuši. Tā vienkārši nav patiesība. Jo tā bija BBC kļūda bija rediģēšana. Trampam bija ļoti gara, kā jau parasti Trampam, ir milzīgi garas runas, un tas ir tas, ko mēs, žurnālisti, darām. Mēs izvelkam ārā pašu svarīgāko citātos, bet tas, protams, ir jādara ļoti atbildīgi. Tā, lai nerastos nepareizs iespaids par to, ko tieši cilvēks ir teicis. Bet principā garu runu rediģēšana ir normāla. Mēs taču neesam propagandas kaut kāds Trampa kanāls, kuram jāraida visas trīs stundas teiktais.
Šī prasība iekļaujas plašākā Trampa stratēģijā — gan pirmās prezidentūras laikā, gan tagad viņš īpaši agresīvi ir vērsies pret lielajiem medijiem, panākot dārgus izlīgumus ar ABC un CBS, kamēr tiesvedības pret "The New York Times", "The Wall Street Journal" un citiem joprojām turpinās. Eksperti norāda, ka šāda prakse grauj neatkarīgu žurnālistiku, jo mediji arvien biežāk baidās no milzīgām tiesāšanās izmaksām.
Arī Ločmele uzsver, ka vēl bīstamāka par tiesām ir tām sekojošā pašcenzūra. Viņa norāda, ka politiskais spiediens tieši uz sabiedriskajiem medijiem pieaug arī Baltijā — Viļņā nesen notika plaši protesti pret iecerēm vājināt sabiedriskā medija neatkarību, bet Igaunijā pat izskanējuši aicinājumi sabiedrisko mediju likvidēt pavisam.
"Sabiedriskajiem medijiem ir liela uzticamība. Mēs veltam katru gadu lielus resursus, un tās ir mūsu sabiedrības tiesības saņemt neatkarīgu informāciju, kur politiķi negrābstās gar šo mediju saturu. Tikai tāpēc, ka viņi iedomājas, ka valsts budžets ir viņu budžets. Nē, tā ir nodokļu maksātāju nauda, un tas ir sabiedrības labums, kuram kalpo šie mediji," saka Ločmele.
Britiem BBC ir viena no uzticamākajām institūcijām — tā pavada valsts nozīmīgākos vēsturiskos brīžus un nodrošina sabiedrisko informāciju bez valdības kontroles.
Globāli BBC ir viens no ietekmīgākajiem un arī uzticamākajiem ziņu avotiem pasaulē, kas sasniedz simtiem miljonu lielu auditoriju.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
