Uzturoties Davosā un atbildot uz pārmetumiem, kāpēc ASV prezidents tik nevērīgi attiecas pret NATO sabiedrotiem, Tramps vairākkārt apšaubīja, vai sabiedrotie vispār nāktu palīgā Savienotajām valstīm, ja tas būtu nepieciešams.
Pasaules Ekonomikas foruma laikā Davosā Trampam vairākkārt tika skaidrots, ka tas iepriekš jau ir noticis. Sabiedrotie gadiem ilgi ir cīnījušies plecu pie pleca ar amerikāņiem Irākā un Afganistānā. Par to Trampam jau vakar stāstīja NATO šefs Marks Rute.
"Ir viena lieta, ko dzirdēju jūs sakām vakar un šodien — ka jūs neesat pilnīgi pārliecināts, vai eiropieši nāktu palīgā ASV gadījumā, ja tai tiktu uzbrukts. Ļaujiet man pateikt — viņi nāktu. Un viņi to arī darīja Afganistānā, kā jūs zināt. Uz katriem diviem amerikāņiem, kuri samaksāja augstāko cenu, bija viens karavīrs no citas NATO valsts, kurš neatgriezās pie savas ģimenes — no Nīderlandes, no Dānijas un jo īpaši no citām valstīm."
Taču vizītes noslēgumā Davosā Tramps palika pie sava un intervijā republikāņu iecienītajam televīzijas kanālam "Fox News" apgalvoja, ka, pat ja sabiedrotie bija kopā ar amerikāņiem Afganistānā, tad tie esot dzīvojušies tikai pa aizmuguri, kamēr amerikāņi cīnījušies frontes pirmajās līnijās.
"Vai viņi mums palīdzēs? Cerēsim, ka līdz tam nekad nenonāksim. Mums viņi nekad nav bijuši vajadzīgi, un mēs no viņiem patiesībā neko neesam prasījuši. Protams, viņi var teikt, ka sūtīja karavīrus uz Afganistānu vai citām misijām — tas ir tiesa, taču viņi palika vairāk aizmugurē, prom no tiešajām frontes līnijām."
Vairāki Eiropas līderi uzsvēruši, ka šādi izteikumi ir zemiski un aizvainojoši. Lielbritānijas premjers paziņojis, ka sagaida no Trampa atvainošanos. Afganistānā, karojot visgrūtākajos reģionos, bojā gāja 457 britu karavīri.
"Es nekad neaizmirsīšu viņu drosmi, varonību un upurus, ko viņi nesa savas valsts labā. Daudzi tika ievainoti un dažiem šīs traumas uz mūžu mainīja dzīvi. Tāpēc es uzskatu, ka ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumi ir aizvainojoši un, godīgi sakot, nepieņemami."
Arī Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosinjaks-Kamišs piektdien, 23. janvārī, sociālajos medijos dalījās ar ierakstu, kur pauda, ka Polija kā NATO sabiedrotais ir reāli piedalījusies kaujās un maksājusi augstu cenu drošības aizstāvēšanā, tāpēc Trampa sacītais ir īpaši aizskarošs.
Polska zawsze była, jest i będzie odpowiedzialnym i wiarygodnym sojusznikiem, który w momencie kiedy zagrożone jest bezpieczeństwo staje w jego obronie. Wojsko Polskie ramię w ramię z sojusznikami brało udział m. in. w misjach w Afganistanie i Iraku. Jest obecne dziś w misjach i…
— Władysław Kosiniak-Kamysz (@KosiniakKamysz) January 23, 2026
Tas, ko Tramps savos izteikumos ignorē, ir fakts, ka NATO kolektīvās aizsardzības mehānisms jeb piektais pants vēsturē iedarbināts tikai vienu reizi — pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem, tieši ASV aizsardzības labā. Atbildot uz šo aicinājumu, NATO sabiedrotie vairāk nekā 20 gadus Afganistānā cīnījās plecu pie pleca ar amerikāņu karavīriem. Šī palīdzība sabiedrotajam ir bijusi asiņaina un prasījusi lielus zaudējumus sabiedroto vidū.
Kopumā Afganistānā dzīvību zaudēja vairāk nekā 3500 NATO karavīru, no tiem vairāk nekā 1000 bija sabiedroto karavīri.
Šajā misijā piedalījās arī mūsu valsts karavīri un Latvija Afganistānā zaudēja četrus vīrus, kuri dienēja un pildīja savus uzdevumus augsta riska apstākļos.
Tieši tāpēc NATO sabiedrotie uzsver, ka Trampa apgalvojumi par it kā atrašanos cīņu "aizmugurē" ir ne vien nepatiesi, bet arī noniecina kritušo upurus un var vēl vairāk saasināt jau tā saspringtās transatlantiskās attiecības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
