Tramps savam sūtnim Ukrainas un Krievijas jautājumos uzdod izbeigt karu 100 dienās
Trampa administrācijas nostāja Krievijas-Ukrainas kara jautājumā sāk pamazām kļūt skaidrāka. Kara izbeigšana ir pasludināta par vienu no Trampa prioritātēm. Taču šķiet, arī prezidents pats nu jau saprot, ka to nebūs iespējams paveikt tik ātros tempos, kā pats iepriekš solīja – dažās dienās. Tagad darba versija esot rezultātu sasniegt dažu mēnešu laikā.
ASV prezidents Donalds Tramps savam īpašajam sūtnim Ukrainas un Krievijas jautājumos Kītam Kellogam ir uzdevis konkrētu termiņu rast risinājumu Krievijas sāktajam karam Ukrainā.
Precīzāk, Kellogam, atvaļinātam ģenerālim un lojālam Trampa sabiedrotajam, kam nav diplomātiskās pieredzes, ir uzdots konsultēt Trampu, kurš ir nolēmis personīgi pārraudzīt iespējamās sarunas ar Krievijas diktatoru Putinu.
Mēs runājam ar Zelenski. Mēs drīzumā runāsim ar prezidentu Putinu. Un redzēsim, kā tālāk viss notiks. Manuprāt, Eiropas Savienībai vajadzētu maksāt daudz vairāk, nekā tā maksā, jo Baidena vadībā mēs esam iesaistījušies par 200 miljardiem dolāru vairāk. Šobrīd tas ietekmē viņus vairāk nekā mūs. Starp mums ir okeāns, vai ne?
Kellogs jau pērn novembrī dalījās ar savu redzējumu par to, kā karš būtu izbeidzams. Tas faktiski bija balstīts uz pretrunīgu kompromisu piedāvājums, proti, Ukrainas atteikšanos no NATO ambīcijām un okupēto teritoriju zaudēšanu apmaiņā pret kara izbeigšanu, taču tas nemainīgi ir pretrunā Ukrainas stingrajai nostājai par savu robežu atjaunošanu un prezidenta Volodimira Zelenska piecu soļu miera plānu.
Mums ir vajadzīga jebkāda veida diplomātija, kas novestu pie kara beigām. Jautājums ir par to, kāda šī diplomātija izskatīsies. Ja tā būs stingra un pēc sarunām Ukrainai būs spēcīgas drošības garantijas, kas neļaus Putinam atkal atgriezties ar karu, tad tas būs ilgstošs, taisnīgs un noturīgs miers Ukrainai, Eiropai un, godīgi sakot, arī Amerikai. Visai pasaulei. Bet, ja drošības garantijas būs vājas, ja būs nenoteiktība un tikai vārdi, tad no Krievijas jūs saņemsiet arī tikai vārdus, un viņi atkal atgriezīsies ar karu.
Lai arī Tramps ir zināms ar savu patiku pret autoritāriem līderiem, viņš tagad ir atļāvies daudz asāk kritizēt Putina iebrukumu Ukrainā un atzinis, ka Maskavai būtu jābūt gatavai jaunām sankcijām, ja Krievija pretosies Trampa iecerētajām sarunām.
Vēl viena Baltā nama jaunā saimnieka iecere ir mudināt pasaules lielvalstis, tostarp Ķīnu, kas turpina padziļināt savas draudzības un sadarbības saites ar agresoru, palīdzēt un būt starpniekiem miera panākšanā Ukrainā.
Neraugoties uz Trampa ambiciozajiem simts dienu miera plāniem, analītiķi uzskata, ka Krievijas uzsākto karu tuvākajā laikā tik vienkārši būs grūti izbeigt – Putins uzskata, ka uzvara šobrīd ir viņa pusē, un viņam nav motivācijas pārtraukt karadarbību, pat ja Krievija cieš postošus zaudējumus cilvēku un bruņojuma ziņā.
Savukārt Zelenskis sarunā žurnālistiem Davosā izteicās nepārprotami stingri, ka pat sabiedroto spiediena dēļ Ukraina nekad un ne pie kādiem apstākļiem nepiekritīs tā dēvētajam kompromisam, kas paredz okupēto teritoriju atzīšanu par Krievijas sastāvdaļu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
