Tramps soda Krievijas naftas milžus. Vai sankcijas liks Putinam apstāties?

Sankcijas, kas tika paziņotas Trampa platformā "Truth Social", ir vērstas pret "Rosņeftj" un "Lukoil" – diviem galvenajiem naftas uzņēmumiem, kas, pēc ASV finanšu ministra Skota Besenta teiktā, finansē Kremļa "kara mašīnu".

Tas noticis dienu pēc tam, kad Tramps paziņoja, ka plānotā tikšanās ar Putinu Budapeštā tiks atlikta uz nenoteiktu laiku. "Katru reizi, kad runāju ar Vladimiru, mums ir labas sarunas, bet tās ne pie kā nenoved. Vienkārši ne pie kā," trešdien sacīja Tramps pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Ruti, lai pārrunātu miera sarunas. "Es vienkārši jutu, ka ir pienācis laiks. Mēs gaidījām ilgi," sacīja Tramps.

Noskaties: Krievijas gāzes imports un "ēnu flote" – jaunās ES sankcijas būšot pamatīgs spiediens uz Kremli

Vai kara mašinērija tiks piebremzēta?

"Rosņeftj", valsts kontrolēts uzņēmums, kuru vada Putina sabiedrotais Igors Sečins, un "Lukoil", privāts uzņēmums, kopā nodrošina gandrīz pusi no Krievijas kopējā jēlnaftas eksporta, liecina Bloomberg aplēses.

Kopā šie uzņēmumi eksportē 3,1 miljonu barelu naftas dienā. "Rosņeftj" ir atbildīga par gandrīz pusi no visas Krievijas naftas ieguves, kas veido aptuveni 6% no pasaules kopējās ražošanas. "Lukoil" nodarbojas ar naftas un gāzes izpēti, ieguvi, pārstrādi, tirdzniecību un izplatīšanu Krievijā un starptautiski.

Šīs jaunās sankcijas, kas vērstas pret tik būtisku Krievijas ekonomikas balstu, varētu likt Maskavai pārdomāt savu nostāju – vismaz tā cer ASV.

Pēc Sidnejas Universitātes Starptautiskās drošības pētījumu centra pētnieka Stjuarta Rollo teiktā, sankcijām ir divi galvenie mērķi: materiāli ietekmēt Krievijas rūpnieciskās spējas karot un piespiest Krieviju pieņemt miera nosacījumus, baidoties no sankciju eskalācijas sekām uz ekonomiku un sabiedrību.

"Pirmais netiks sasniegts. Otrs – varētu, ja tiktu panākts diplomātisks līdzsvars starp kara turpināšanas sekām un ieguvumiem no miera sarunām," viņš norādīja BBC.

Savukārt Singapūras Nacionālās tehnoloģiskās universitātes militāro transformāciju programmas docents Maikls Raška uzsvēra, ka tuvākajā laikā sankcijas, "visticamāk, nemainīs militāro līdzsvaru Ukrainā". Taču viņš piebilda, "samazinoties peļņai, Krievijai nāksies izdarīt grūtus kompromisus starp sociālekonomisko stabilitāti un ilgstoša kara finansēšanu."

Kurš vēl varētu ciest no šīm sankcijām?

Šīs sankcijas noteikti ievērojami ietekmēs Krievijas ekonomiku, jo nodokļi no naftas un gāzes nozarēm veido aptuveni ceturtdaļu no valsts budžeta.

Tomēr to sekas varētu izjust arī citas valstis.

Nafta un gāze ir Krievijas lielākie eksporta produkti, un Maskavas galvenie klienti ir Ķīna, Indija un Turcija. Kopā Ķīna un Indija veido lielāko daļu Krievijas energoresursu eksporta.

Pagājušajā gadā Ķīna iegādājās vairāk nekā 100 miljonus tonnu Krievijas jēlnaftas, kas bija gandrīz 20% no tās kopējā energoresursu importa. Savukārt Indijas naftas imports no Krievijas, kas pirms kara bija niecīgs, kopš 2022. gada pieaudzis līdz aptuveni 140 miljardiem dolāru.

Tramps iepriekš bija noteicis 25% muitas tarifu precēm no Indijas kā "atbildi" uz šādiem importa darījumiem. Tramps sacīja, ka Indijas premjerministrs Narendra Modi viņam telefonsarunā otrdien apliecinājis, ka Deli "nevēlas daudz pirkt no Krievijas", jo arī "vēlas redzēt kara beigas". Tramps mudina šīs valstis pilnībā pārtraukt Krievijas naftas iepirkumus un meklēt citus piegādātājus – iespējams, par augstāku cenu.

Tomēr atteikšanās to darīt varētu novest pie sekundārajām sankcijām pret Ķīnu un Indiju no ASV puses.

Bijušais ASV Valsts departamenta sankciju eksperts Edvards Fišmens norādīja, ka sankciju ietekme būs atkarīga no tā, "vai ASV aktīvi draudēs ar sekundārajām sankcijām Ķīnas bankām, AAE tirgotājiem un Indijas pārstrādes rūpnīcām, kas sadarbojas ar "Rosņeftj’ un "Lukoil’." "Vismaz īstermiņā sagaidāma zināma atturēšanās no darījumiem ar Krievijas naftu," viņš rakstīja platformā X.

Ceturtdien kāds avots, kas pazīstams ar situāciju, stāstīja Reuters, ka Indijas valsts naftas pārstrādes uzņēmumi pārskata savus darījumu dokumentus, lai pārliecinātos, ka piegādes nenāks tieši no "Rosņeftj" un "Lukoil".

Arī Indijas lielākais Krievijas naftas pircējs "Reliance" paziņojis, ka pārskata savu importu no Maskavas atbilstoši jaunajām sankcijām.

Kā sankcijas varētu ietekmēt globālās naftas cenas?

Ziņas par Trampa sankcijām jau izraisījušas pasaules naftas cenu kāpumu – Brent jēlnaftas cena pieaugusi par 5%.

Trampa paziņojums radījis nenoteiktību tirgū.

Tomēr Dr. Rollo uzskata, ka šis cenu kāpums, visticamāk, nebūs ilgstošs: "Vidējā un ilgtermiņā es negaidu, ka tas būtiski ietekmēs pasaules naftas cenas – ja vien netiks stingri ieviestas sekundārās sankcijas, kas saistītas ar kuģniecību un finansēm šo uzņēmumu kontekstā," viņš sacīja BBC.