Tūkstošiem armēņu pametuši Kalnu Karabahu

Līdz šim Armēnijā reģistrēti 2906 bēgļi, taču bēgļi turpina ierasties. No tiem aptuveni 1100 cilvēku valdība nodrošinājusi ar pagaidu pajumti. Aptuveni 1000 bēgļiem pašiem izdevies atrast sev apmešanās vietu.

Arī Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā sabraukuši bēgļi no citiem Kalnu Karabahas rajoniem, vēsta mediji.

Pagājušajā nedēļā Azerbaidžāna militārā operācijā pārņēma Kalnu Karabahu savā kontrolē, un daudzi armēņi dodas prom, baidoties par savu nākotni.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma bijusi "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās ar pamieru, kas tika noslēgts ar Krievijas starpniecību.

Saskaņā ar toreizējo vienošanos, ko daudzi Armēnijā uzskata par nodevību, armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.