Kamēr ukraiņu spēki turpina militāro operāciju Kurskas apgabalā, krievu okupantu armija turpina strauju virzību uz priekšu Donbasā. Situācija tur mainās pa stundām, un Pokrovskas virzienā situācija ir kritiska. TV3 Ziņas vēsta no frontes līnijas.
Mirnohradas pilsēta civiliedzīvotājiem iebraukšanai ir slēgta. Cilvēki masveidā tiek evakuēti ar vilcieniem tālāk uz Rietumukrainu. Arī mēs paši ar operatoru iebraucām Mirnohradas pilsētā, un acu priekšā jau sāka pacelties melni dūmu mutuļi – atlido viss pēc kārtas, haotiski. Karavīri sacīja, ka fronte nepilnu četru kilometru attālumā.
Šeit pulcējas simtiem cilvēku, kuri, nespējot izturēt okupantu uzbrukumus un baidoties no krievu okupācijas, ir spiesti pamest savas mājas – savu dzīvi ieliekot vien pāris somās un nemaz nezinot, vai kādreiz varēs un vai būs kur atgriezties.
Pie vienas no Pokrovskas skolām piebrauc viens evakuācijas autobuss pēc otra, frontei spiežoties arvien tuvāk un tuvāk Pokrovskas, Mirnohradas, pie pašas frontes līnijas esošo ciemu iedzīvotāju evakuējas. Šeit uzturēties ir pārāk bīstami un cilvēkiem ir divas nedēļas, kamēr ir iespējams savākt mantas un pamest pilsētas salīdzinoši vēl drošos apstākļos.
Sirmgalvji, pusaudži un pavisam mazi zīdainīši, ģimenes ar bērniem bēg no elles, par ko pamazām tiek pārvēsta Pokrovska un citas tai apkārt esošas pilsētas un ciemi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Mēs esam no Pokrovskas, evakuējamies uz Vinnicu. Te jau vairs nevar… Mazajai tikai pusotrs mēnesis," saka Pokrovskas iedzīvotāja Anastasija.
"Šausmas, tur visu laiku šauj, visu laiku. Mēs dzīvojam piektajā stāvā, pretī ir lauks, kurš visu laiku deg. Visu laiku baidies. Šausmas, tikai vienu vārdu pateikt – šausmas. Tu guli un baidies, vai tu no rīta pamodīsies vai ne. Man pie mājas jau ir ierakumi. Mums Mirnohradā komandantstunda ir no plkst. 15.00 dienā līdz plkst. 11.00 no rīta. Visi veikali ir aizvērti es nezinu, kā dzīvos tie cilvēki, kas negrib braukt prom," teic Mirnohradas iedzīvotāja Jūlija.
Ne tikai no Pokrovskas virziena – šeit ir cilvēki no teju visām Donbasa pilsētām. Mazā Vika ar brāli un mammu ir no Družkivkas: "[TV3: Kā tevi sauc?] Vika. [TV3: Cik tev gadiņu?] Man ir divi. Es redzēju, kā aizlidoja lidmašīna. Tik ātri, es nokritu un sasitu degunu."
"Es no visa baidos, pat no zirnekļiem un tarakāniem. Baidos, kad šauj. Lidoja lidmašīna, man bija bail," teic Družkivkas iedzīvotājs Artjoms.
Cilvēki ir izmisuši. Kādam ir paziņas un radi citur, bet lielai daļai nav neviena, pie kā braukt. Lielāko daļu no kauju zonas izved karavīri. Šeit uz vietas palīdz policija, brīvprātīgie un arī cilvēki cits citam.
Veronikas kundze ir no Selidoves, pie pilsētas jau notiek smagas ielu kaujas, un karavīri sievieti izveda ārā. Kundzei dēls bija karavīrs, krita kaujās ar krievu okupantiem 2015. gadā Luhanskas apgabalā. Vairs neviena viņai nav. Arī veselība nav laba.
