TV3 Ukrainā: No skolas sola uz fronti. Kara mediķu darbu neiemāca nevienā universitātē
Kara eņģeļi – tā frontē sauc kara mediķus, kuri strādā kaujas zonā, sniedz neatliekamo palīdzību ievainotajiem karavīriem uz vietas kaujaslaukā vai stabilizācijas punktos, kas izvietoti tiešā frontes līnijas tuvumā. Turklāt frontē esošie kaujas mediķi glābj ievainoto dzīvības tādos apstākļos, kādos darbu veikt nemāca neviena medicīnas universitāte.
Katru dienu caur kaujas mediķu rokām iziet desmitiem frontē ievainoto karavīru. Ja tā sauktajā nulles līnijā karavīram pirmo palīdzību var sniegt cīņu biedrs vai blakus esošais kaujaslauka mediķis, ja tāds ir, tad frontes tiešā tuvumā esošie stabilizācijas punkti ir vieta, kur karavīri saņem jau plašāku medicīnisko palīdzību. Šeit strādā arī 26 gadus vecais Deniss. Viņš frontē nonācis uzreiz no skolas sola.
"Es tikko beidzu mācības medicīnas koledžā, pabeidzu rezidentūru, vispār esmu bērnu anesteziologs. Časivjarā man bija prakse. Tur bija daudz vairāk darba, tas bija piektās triecienvienības stabilizācijas punkts, bet tur bija piekomandētas dažādas brigādes, tur bija dienas laikā 30-40 cilvēki vidēji, bet atkal – ja tajā dienā nav uzbrukumu darbības, pacientu nav, tas mums ir vislabākais. Ja mums nav darba, tad esam mierīgāki."
Ievainoto skaits katru dienu mainās, taču šī komanda dara visu, lai spētu palīdzēt visiem – stabilizē, nepieciešamības gadījumā veic ķirurģiskas iejaukšanās un asins pārliešanu.
"Mans darbs ir saistīts ar palīdzības sniegšanu smagiem pacientiem. Ja pacients tiek atvests bez samaņas, mans uzdevums ir atjaunot elpošanu, normālu sirdsdarbību, apturēt kritiskas asiņošanas. Šajās telpās mēs strādājam ar karavīriem, kuri ir vissmagāk cietuši. Tagad jau ir vieglāk. Es visu laiku biju viens anesteziologs, tagad mēs esam trīs, varam pieņemt arī daudz vairāk ievainoto," saka Deniss.
Viņi strādā pēc grafika, kur nav paredzētas nedz nedēļas nogales, nedz brīvdienas. Viņu nosacītās brīvdienas un tā dēvētās "vieglās" maiņas ir atkarīgas tikai no situācijas frontē. Šeit pie Časivjaras kaujas ir ārkārtīgi smagas, un tas nozīmē, ka šeit ārstiem laika atpūsties nav.
"Šobrīd visvairāk ievainoto ir no šķembām, droniem. Parasti dienā ir apmēram pieci, seši ļoti smagi ievainoti, desmitiem viegli, pāris – vidēji. Bet katra diena atšķiras," skaidro Deniss.
Te neviens neskaita, cik dzīvību šajās 826 kara dienās izglābts – taču to ir ļoti daudz, smagākajās kauju naktīs var nākties cīnīties pat par vairāk nekā 100 karavīru dzīvībām, un ārstu lielākais prieks ir par katru, kuru bijis iespējams izglābt.
"Evakuācija šobrīd ir kļuvusi ļoti apgrūtinoša, lai arī tā notiek tikai naktīs – jo pa dienu pie ievainotajiem tikt ir vienkārši neiespējami – debesis ir pilnas ar ienaidnieka droniem un uz mediķu transportu met visu pēc kārtas. Situācija ir smaga, ievainoto šobrīd ir vairāk, pie mums nonāk ļoti daudz ievainoto. Karš mainās, šobrīd vairāk tiek izmantoti droni – ar pieri pierē ļoti reti iet, mūsu puiši visvairāk ievainojumu gūst no šiem droniem un no tā, ko met uz viņu galvām, arī ķīmiskās gāzes."
Pie stabilizācijas punkta piebrauc viena evakuācijas mašīna pēc otras, tomēr šī nakts skaitoties mierīga, karavīriem pārsvarā viegli ievainojumi, kontūzijas, bet palīdzēt vajag visiem, un par to šeit nav nevienam jājautā. Visi šeit esošie mediķi pirms kara strādāja civilajā medicīnā, kas, kā paši ārsti saka, kardināli atšķiras no tā, kas ir šeit, karalaukā.
"Es esmu ārsts traumatologs, strādāju slimnīcā. Par kara medicīnu biju tikai lasījis grāmatās, pats mobilizējos, neslēpos, pats aizgāju uz komisariātu – tāds laiks mūsu valstī pienāca, gāju un viss," saka Andrijs.
Arī šī vieta, kur atrodas stabilizācijas punkts, tiek pakļauta nepārtrauktiem krievu uzbrukumiem, tāpēc ārsti šeit strādā lielā slepenībā. Divas krievu raķetes nesen atlidojušas netālu, neviens šeit nav pasargāts. Okupanti mērķē arī uz mediķiem, un bieži vien bojā iet arī tie, kas glābj ievainotos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
