Šobrīd rit jau devītais mēnesis, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā un nežēlīgi mēģina to okupēt. Ukraiņu cīņas gars un mīlestība pret valsti gan ir nenonāvējama – tie sīvi pretojas un padzen krievus no īslaicīgi pārņemtajām pilsētām. Diemžēl okupācijas spēki it visur aiz sevis atstāj šausmas, postu un rētas. TV3 Ziņu dienests piedāvā žurnālistes Ievas Vārnas un operatora Sergeja Medvedeva dokumentālo filmu "’Karš Ukrainā. Okupācijas rētas’’.
Šajā reizē TV3 Ziņu komanda viesojās vairākās atbrīvotajās pilsētās pie frontes, to vidū arī Toreckā, kurā pirms kara dzīvoja aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Pilsēta atrodas vien pāris kilometrus no Krievijas okupācijas spēku pozīcijām un tiek nemitīgi apšaudīta ar smago artilēriju, aviāciju, arī aizliegtajām fosfora un kasešu bumbām. Galvenokārt tāpēc, ka tā ir stratēģiski svarīga vieta bagātīgo ogļu raktuvju, dažādu rūpnīcu un dzelzceļa mezgla dēļ.
Pilsētā regulāri sprāgst raķetes un lādiņi, taču, par spīti tam, šeit joprojām atrodas vairāki tūkstoši cilvēku. Pilsētā nav ne elektrības, ne gāzes, nav arī ūdens. Skaidrs, ka apkures šajā ziemā arī nebūs, taču palikušie iedzīvotāji sildīšoties no ugunskura liesmām un prom nebrauks.
Ieva Vārna un Sergejs Medvedevs apmeklēja arī Balakliju, kas vien pirms aptuveni mēneša atbrīvota no krievu okupantu ķetnām. Jau pie pilsētas robežzīmes redzams posts, ko Balaklijai atstājusi krievu pasaule, vīri šeit atbraukuši savākt dēļus, ko izmantot ziemā malkai, jo zināms, ka apkures nebūs arī šeit.
Visi TV3 Ziņu sastaptie vietējie iedzīvotāji ar šausmām atceras dzīvi pusgada garumā zem Krievijas okupācijas: šajā pilsētā – tāpat kā citur, kur pabijusi krievu pasaule, ir izpostīts viss, sabombardētas mājas, elektrostacijas, līdz ar to, lai atjaunotu ūdens un elektroapgādi, paies ilgs laiks. Vienlaikus, lai arī Krievijas spēki no pilsētas ir padzīti, miers Balaklijā ir relatīvs. Tāpat kā pārējā Ukrainā raķetes var atlidot jebkurā brīdī un vietā.
Arī Izjuma pirms nedaudz vairāk kā mēneša atbrīvota no okupācijas spēku tvēriena. Pie Izjumas Krievijas okupācijas spēki bija savilkuši vienuviet savu militāro tehniku, lai veiktu uzbrukumu Slavjanskas virzienā, taču Ukrainas spēku veiksmīgas un plānotas izlūkošanas dēļ viņiem tas neizdevās.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Krievijas militārā tehnika jeb, precīzāk, tas, kas no tās palicis pāri, redzams visu ceļa posmu, braucot no Doneckas apgabala puses. Labības un saulespuķu laukos vien rēgojas raķetes un lādiņi. Bet patiesais posts, ko atstājusi krievu pasaule pusgadu ilgajā okupācijā, redzams, iebraucot pilsētā. Izpostīts ir viss. Krievijas armija šeit sabombardējusi privātmājas, daudzstāvu dzīvojamās ēkas, skolas un kultūrvēstures pieminekļus.
Oktobra sākumā Ukrainas spēki okupantus padzinuši arī no Limanas, kurā joprojām dzīvo aptuveni 7000 tūkstoši iedzīvotāju, tostarp bērnu. Okupācijas laikā viņi dzīvoja pagrabos un izgāja ārā tikai, lai pagatavotu maltīti. Pilsētā sabombardētas mājas, ielās mētājas gan civilo, gan Krievijas karavīru mirstīgās atliekas. Taču cilvēki prom negrasās braukt un cer, ka varasiestādēm pēc iespējas ātrāk izdosies atjaunot elektroapgādes, lai sasildītos.
Tāpat pēc krievu izspiešanas pilsētā atrastas divas masu apbedīšanas vietas, kurās, pēc to atmīnēšanas, viesojās arī TV3 Ziņu dienesta komanda. Masu apbedījumu vietās kopumā varētu būt aptuveni 200 cilvēku līķu, tostarp Ukrainas karavīru, civiliedzīvotāju un bērnu. Pēc izcelto ķermeņu apskates secināts – daudzi pirms nāves nežēlīgi spīdzināti.
Visbeidzot Ieva Vārna un Sergejs Medvedevs viesojās ar Svjatohirskā, kas pirms Krievijas okupantu nestās iznīcības tika dēvēta par Doneckas Šveici. Cilvēki šeit iepriekš ieradās no dažādām Ukrainas un pasaules vietām, lai rastu mierinājumu svētajos tempļos, kalnos, alās un ielejās. Tagad pilsēta pārvērsta gruvešos. Šī ir pilsēta, kura krita prokrieviski noskaņotu amatpersonu dēļ – Svjatohirskas mērs Volodimirs Bandura nodeva Ukrainu, pārejot okupācijas spēku pusē.
Lai arī pilsētā izpostīts ir viss, tajā joprojām palikuši vairāki simti cilvēku, kuri visu šo laiku pavadījuši slavenajā Svjatogirskas Lavrā jeb vīriešu klosterī. Tiesa, arī tas ticis pamatīgi bombardēts.
Pilsētā turpinās atmīnēšanas darbi, okupanti mīnējuši ļoti daudzas vietas. Civilo zaudējumi nav aplēsti, taču, visticamāk, bombardēšanās nogalināti vairāki simti cilvēku. Svjatohirskas atjaunošanai būs nepieciešams ļoti ilgs laiks un līdzekļi, šeit nav palikusi neviena neskarta dzīvojamā māja. Krievijas karaspēks, ejot cauri, noslaucījis visu no zemes virsas.
