Jau mēnešiem Baltkrievijas pašpasludinātais līderis Aleksandrs Lukašenko ar Krievijas atbalstu izvērš hibrīdkaru pret Eiropas Savienību, nelegālos migrantus no Tuvajiem Austrumiem izmantojot kā ārpolitikas instrumentu, lai izdarītu spiedienu pret Rietumiem. 11. augusts bija situācijas saasinājums – Baltkrievu militāristu dzīti, migranti cenšas ielauzties Polijā. Varšava ziņo par 12 000 karavīru gatavību, lai nepieļautu līdz šim lielākās migrantu masas ielaušanos Polijā.
"Manu tēvu nogalināja dzimtenē, māte aizbēga, sešus gadus neesmu redzējis savu māti. Mēnesi esmu dzīvojis mežā, mēnesi – neesmu ēdis, dzēris… vienīgais, ko es vēlos, vienīgais, ko vēlos – glābt savu dzīvību. Neko vairāk, neko vairāk. Tikai glābt savu dzīvību. Tur atpakaļ ir ļoti bīstami, ļoti bīstami .. viņi grūda pāri visu laiku, teica: "kusties, kusties, kusties!"
"Mums teica, aizvedīsim jūs līdz Eiropai un tas maksās 70 000 dolàru, viss kas mums bija, visu atdevām. Nu, un tad mūs aizveda līdz Baltkrievijas robežai. Pateica – lūdzu, jums Eiropa. Visus dokumentus, kas mums bija, atņēma, vienīgais, kas palika, laulības un viena bērna dzimšanas apliecība. Pateica, paiesiet simt, divsimt metru, tur būs mežs vai parks. Tur būs pietura, atbrauks mašīna un jūs savāks," stāsta nelegālais imigrants no Afganistānas Kudrats.
"Viņi mūs vaino tajā, ka no Irākas lido lidmašīnas un atved cilvēkus … Atmostaties, draugi! Jūs taču mūs izolējāt, izolējāt "Belaviu", pārtraucāt lidojumus caur Baltkrieviju un nelidojat uz mūsu lidostu. Kādas Jūs tagad izvirzāt pretenzijas pret mums? Es taču Jūs brīdināju – vieta tukša nepliks." paziņojis pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Pēc Baltkrievijas režīma datiem 7000 patiesībā esot ap 15 000 piemānīto, apkrāpto labākas dzīves tīkotāju no Tuvajiem Austrumiem, kuri gaida apsolītos vārtus uz Eiropu.
"Mana ģimene ir no Irākas, Kurdistānas. Viņi arī saņēma ziņu par iespēju braukt uz Baltkrieviju un no Baltkrievijas uz Poliju. Saņemt vīzu, ātro vīzu no Bagdādes uz Baltkrieviju un tad – uz Poliju. Viņiem apsolīja, ka no Baltkrievijas viņus aizvedīs uz Poliju un tad uz Eiropu. Nedēļu bija viesnīcā Minskā. Tad viņiem piezvanīja un pateica, ka var braukt uz robežu. Teica, ka vedīs uz Poliju. Tagad viņi ir pazuduši 15 dienas. Tas ir bizness, viņi taisa biznesu uz šo cilvēku rēķina. Viņiem ir vienagla, ka šie cilvēki mirst, viņiem ir vienalga par to, ka viņi ir slimi, ka nav ko ēst. Viņus neinteresē vai tie ir bērni, vai sievietes. Viņus neinteresē, kas ar šiem cilvēkiem notiks – tā ir tikai nauda. Labi, mēs esam zaudējuši naudu. Tas vairs nav svarīgi, bet es satraucos par savu ģimeni un pārējiem cilvēkiem, kurus vienkārši izmanto," pauž Polijā dzīvojošs Irākas pilsonis Kasans.
"Šie cilvēki ir pilnīgā Baltkrievijas dienestu kontrolē. Lielākās un mazākās grupās šos cilvēkus ar varu stumj pari robežai. Viņi palīdz pārkniebt dzeloņstieples, mūsu robežsargiem spīdina acīs lāzerus. Viņiem ir petardes, trokšņu granātas. Viņus apgādā ar baļķiem, īpašām koka platformām. Migranti ir apmācīti, kā rīkoties, kurā brīdī uzbrukt mūsu dienestiem, lai Baltkrievijas dienesti tikmēr varētu palīdzēt šķērsot robežu. Propaganda no Baltkrievu puses kļūst arvien spēcīgāka. Viņi izmanto sievietes un bērnus kā instrumentus, lai parādītu pasaulei, cik necilvēcīgi ir poļi un Eiropas Savienība. Sievietes ar bērniem ar spēku aizstumj līdz žogam. Baltkrievi viņus tur vairākās atseviškās grupās un katru dienu novirza uz citām mūsu robežas vietām. Vienā punktā viņi tur ļoti agresīvu migrantu pūli, kas uzbrūk mūsu dienestiem, tikmēr citiem citā vietā palīdz šķērsot robežu."
Kāda tad ir Baltkrievijas režīma atbilde uz jautājumiem – kāpēc valstī ir tik daudz migrantu un kādēļ viņi tiek dzīti Polijas, Lietuvas un Latvijas virzienā? Pie visa esot vainīga Polija. Lukašenko mainījis taktiku – tieši viņš esot tas "gādīgais" vīrs, kuram rūp necilvēciskās Eiropas atraidīto migrantu liktenis.
"Polijas valdība ir sajukusi, viņi ir zaudējuši realitātes sajūtu. Cienījamie poļi, lūdzu, izglītojiet savus politiķus! Palaidiet šos cilvēkus uz Vāciju. Viņi taču nav ne pie mums uz Baltkrieviju, ne uz Poliju atbraukuši. Viņi grib uz Vāciju. Palaidiet un problēma būs atrisināta!" paudis pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents.
Lukašenko paziņoja – pie robežas vairs cilvēku nav – daļa esot migrantu nometnē Baltkrievijas pierobežā, daļa deportēti uz dzimteni. Kurdu kopienai piederīgie gan stāsta un atsūtītajos video arī rāda ko citu. Pierobežas mežos joprojām simtiem cilvēku. Tas atspoguļojas arī ikdienas poļu robežsardzes datos par simtiem mēģinājumu ar baltkrievu dienestu palīdzību ielauzties Eiropas Savienībā. Lielākā daļa atbraukušo nemaz negrasās atgriezties. Šiem cilvēkiem saka – ejiet uz robežu.
"Viņi joprojām ir uz Baltkrievijas – Polijas robežas – izmitināti ciematos Baltkrievijas pusē, atsevišķās migrantu nometnēs. Viņi man zvana un saka – situācija ir ārkārtīgi sarežģīta. Nometnes ir mazas, simtiem cilvēku ir sadzīti šajās mazajās telpās. Viņi arī nezina, kas notiks tālāk, viņi gaida, kad atvērs robežas," stāsta Baltkrievijā dzīvojošs Irākas pilsonis Ragazs.
Ragazs ir kurdu cilvēktiesību aktīvists. Viņš regulāri uztur kontaktus ar saviem tautiešiem.
"Šobrīd apmēram tūkstotis cilvēku atrodas mežā pie abu valstu robežām. Gan pie Polijas, gan Lietuvas. Viņi kurina ugunskurus… tā nav nometne, viņi paliek zem klajas debess un katru nakti no pulksten trijiem līdz pieciem viņus dzen pāri robežai, pa grupiņām. Vairāk nekā 2000 cilvēku ir migrantu nometnē, loģistikas centrā. Bet vairāk nekā tūkstotis – mežā. Viņi man atsūtīja video. Baltkrievijas dienesti savāca autobusos vairākus simtus migrantu. Viņi nezināja teikt, kur viņus ved, bet, visticamāk, atkal dzīs pāri Polijas vai Lietuvas robežai," stāsta Ragazs.
"Ja viņi – poļi un vācieši – mani nesadzirdēs, es neesmu vainīgs. Mēs darīsim visu, lai izpildītu Jūsu vēlēšanos. Tas nav populisms. Būs tā, kā es šeit saku. Tīri cilvēcisks padoms Jums – lūdzu, izdomājiet, vai Jūs gribat braukt mājās vai cietīsiet šeit un turpināsiet rauties uz Vāciju. Es skatos tālāk, ja mēs Baltkrievijā neatrisināsim bēgļu problēmu, tā būs vēl lielāka ziemā un pavasarī. Mēs saprotam, ka uz šejieni raujas milzīgs skaits bēgļu un noturēt viņus uz robežas būs neiespējami."
Batkrievijas organizētais hibrīdkarš nav beidzies. Seši reisi uz Irāku aizgādājuši ap 3000 migrantu. Eiropas aplēses liecina, ka uz Baltkrieviju atvilināto migrantu skaits ir pieckārt lielāks. Arī migrantu iesūtītie video to apliecina. Cilvēki arī šobrīd atsevišķās grupiņās pa perimetru apsēduši Baltkrievijas robežas ar Poliju un Lietuvu. Klusums pirms vētras? Ko perina diktators, nezina neviens. Tomēr saņemtie signāli dara bažīgus dienestus gan Polijā, gan Lietuvā, gan Latvijā un visā Eiropas Savienībā.
"Hibrīduzbrukums arī ir iezīmīgs ar to, ka pilnas informācijas gan par nodomiem, gan to, kas notiek, mums īsti nav. Ir pieņēmumi, ir analītiski pieņēmumi, ir kaut kāda veida informācija. Mēs nezinām, kāds ir tas migrantu kopskaits. Protams, tiek meklētas jaunas iespējas. Parādās informācija, ka tiek mēģināts izmantot Krievijas lidostas. Tas tiek analizēts, monitorēts. Mums ir jābūt gataviem dažādiem scenārijiem, ieskaitot arī šo.
Nu jau apritējuši septiņi mēneši kopš diplomātiskās attiecības starp Baltkrieviju un Latviju ir iesaldētas. Septiņi mēneši pēc sagrābtās "Ryanair" lidmašīnas, kam sekoja plašs starptautisks nosodījums un daudzu valstu diplomātu izraidīšana. Izraidīja arī Latvijas vēstnieku. Kā ir mainījušies spēles noteikumi un kas ir Lukašenko galvenie mērķi?
"Ja mēs skatāmies, kopš mēs tikāmies, tie ir gājuši tālāk. Pati situācija ir mainījusies. Bija pilnīgi nepieņemama situācija maijā, kad "Ryanair" lidmašīnu nosēdināja, izmantojot valsts terorisma metodes. Bet tālāk ir hibrīdkarš. Lietojot tādu poētiskāku terminoloģiju, es teikšu – laiki ir kļuvuši vēl drūmāki, vēl tumšāki, vēl uztraucošāki. Es domāju, ka pirmais un galvenais, no iekšpolitiskā viedokļa, Lukašenko ir viņa varas saglabāšana un, lai saglabātu varu, vajag mobilizēt, konsolidēt režīmu. Lukašenko saka – es esmu tas līderis, bez manis visa šī nācija ies bojā un tāpēc Jums ir jānāk ar mani un te. Saprotiet, kas notiek?! Viņi, šie te Rietumi, viņi aizgāja izpostīja visas tās zemes austrumos un tagad visi tie cilvēki bēg. Un bēg caur Baltkrieviju, mēs viņiem palīdzam, bet paskatieties, kas notiek – viņus neņem. Režīms veic ārkārtīgi asas darbības, lai parādītu saviem iedzīvotājiem un visiem citiem, ka visas šīs valstis, kas neņem migrantus – Polija, Lietuva, Latvija, ASV – viņi visi ir "merzavci", kā Lukašenko saka, nelieši, fašisti. Genocīdu viņi realizē, viņi grib CCC īstenot uz šim robežām, paskatieties, kādi viņi ir."
"Vai man kā diplomātam ir viegli šo te visu stāstīt – īstenībā, nē, nav viegli, bet ir jāpasaka, ka šī ir tā situācija, kas ir ļoti bēdīga. Ja mēs runājam par Latviju, Lietuvu, Poliju, kā tad mēs tiekam nosaukti pēdējās dienās? Dažādi, viena versija, ka mēs esam anakondas cilpa, kas žņaudz, turklāt nāk tagad klāt Ukraina, kas mēģina tagad nožņaugt Baltkrieviju ar mērķi, lai tālāk virzītos uz Krieviju," saka Semanis.
Un Krievijas loma šajā varas spēlē – šo krīzi nevar skatīt atrauti no Krievijas un pavisam noteikti ne atrauti no Maskavas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā.
"Skaidrs, ka bez Krievijas politiskā atbalsta šāda veida aktivitāte no Baltkrievijas puses notikt nevar. Pašreiz ir īpašs periods, jo Lukašenko ļoti demonstrē savu lojalitāti Krievijai un to mēs tagad saredzam, jo atkarība no Krievijas pieaug ar katru dienu, katru stundu. Un pie tam runa ir par lielu aizņēmumu, kas nāk caur Eiropas Āzijas ekonomisko zonu. "De jure" un "de facto" atzīst Krimu, kas ir pagrieziens – par gatavību visa veida karadarbībai un aizstāvēt Krieviju pret Ukrainas agresiju. Divās jomās mēs redzam spēcīgas saplūšanas tendences un pirmā ir militārā. Militārajā terminoloģijā, faktiski, Baltkrievija pārvērtās par Kaļiņingradas militārā apgabala pagarinājumu. Milzīgais satraukums, kas ir pašreiz, ar lielo Krievijas armijas koncentrāciju pie Ukrainas robežas – mana atbilde ir, ka mums ir jābūt satrauktiem, mums ir jābūt gataviem," pauda Latvijas vēstnieks Baltkrievijā.
Prognozes par Krievijas iebrukumu Ukrainā jau nākamā gada janvārī rada nopietnas bažas par drošību visā reģionā. Papildu tam nedrīkst aizmirst, ka arī migrācijas spiedienu jebkurā brīdī atkal var pavērst pret kādu no Baltijas reģiona valstīm. Lai gan NATO apliecinājusi gatavību nepieciešamības gadījumā pie mums izvietot 40 000 karavīru, modrību nevar zaudēt ne uz brīdi.
"Teikt, ka viss ir nomierinājies, palicis klusāks, tomēr nav tā. Zināmā mērā skaitļi ir samazinājušies, bet tas nenozīmē, ka viss ir nomierinājies un mēs varam būt pilnīgi mierīgi. Piemēram, loģistikas nometnē to cilvēku skaits ir pietiekami liels – un tās ziņas, kas nāk no tās puses, liela daļa no viņiem nekur neplāno doties prom uz savām zemēm – viņi cer nonākt Eiropas Savienībā un galvenorkārt Vācijā. Situācija ir ļoti grūta, sarežģīta, Eiropas diplomātijas iespējas ir ļoti, ļoti sašaurinātas. Jo tā ir viena kaimiņu lieta un tas ir svarīgi, kā notiek dzīve un attīstās lietas kaimiņos, jo ar to ir saistīta arī mūsu labklājība, stabilitāte un drošība par savu nākotni," pauda Semanis.
Jautājums par stabilitāti un drošību Austrumu pierobežā joprojām atvērts un ārkārtīgi trausls. Dzirdam ļoti nopietnus signālus par Krievijas spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežas. Tas neliecina ne par ko citu, kā vien par Krievijas centieniem pieteikt tiesības, "neesošās" tiesības par ietekmes zonu noteikšanu. Bažas, protams, tas sēj arī te, Latvijā. Krievija vēlētos Ukrainu redzēt kā vāju un šašķeltu, savukārt mums ir jāapzinās – mūsu pašu drošība sākas Ukrainā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
