Turpinot reportāžu sēriju no Ukrainas austrumos, viesojamies bijušās Ukrainas milicijas ēkā, kurā pirms astoņiem gadiem tika nežēlīgi spīdzināti Ukrainas brīvības cinītāji.
"Ja mēs izturējām 2014. gadu, kad armija nebija ne apģērbta, ne apauta, praktiski vispār armijas nebija.. Tagad, redzot, kāda ir armija, ir miers, varam stāties pretī. Pie Janukoviča vispār armija bija izpostīta, tagad daudzi jauni cilvēki stājas armijā, grib aizsargāt savu zemi."
Šis ir Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarhāta priesteris, armijas kapelāns Dionīsijs. Viņš stāsta par Ukrainas militāristu spējām stāties pretī agresoram 2014. gadā, kad pats knapi izspruka no nāves. Ar viņu braucam uz vietu, kur 2014. gadā priesteris piedzīvoja zvērīgu spīdzināšanu.
Lasi vēl: Krievija turpina žņaugt stratēģiski svarīgo Mariupoles ostu
Šī ir kādreizējā milicijas ēka, pēc 2014. gada Krievijas iebrukuma šajos pagrabos Maskavas finansētie teroristi spīdzināja cilvēkus, kuri cīnījās pret Krievijas agresiju un centās nosargāt savas valsts teritoriju. Kapelāns šajos pagrabos tika turēts, sists, spīdzināts vairākas dienas, tā laika notikumus viņš atminas ar šausmām – vienīgais, ko redzējis pa nelielajiem pagrabu logiem, kā bijušās milicijas ēkas pagalmā tiek sasviesti līķi – Ukrainas brīvības cīnītāji. Iemesls, kāpēc priesteri ieslodzīja šajos pagrabos – viņa draudzes locekļi piedalījās Pašcieņas revolūcijā – Maidanā.
"Es uz šejieni atbraucu kā mācītājs 2013. gadā, gada sākumā draudzes locekļi, kuri regulāri nāk uz mūsu draudzi – viņiem visiem ir Ukrainu atbalstoša pozīcija, un, kad 2013. gada beigās, novembrī valsts centrālajā Neatkarības laukumā notika Maidans, mani draudzes locekļi uz turieni brauca, atbalstīja valsti, cilvēkus, sniedza medicīnisko palīdzību ievainotajiem. Pēc tam, kad pēc Maidana notika tas, kas notika, šeit sākās karš – mani un vēl trīs cilvēkus savāca un atveda uz šejieni, šo pagrabu, kur es jūs ievedīšu un parādīšu," stāsta Dionīsijs.
"Tas, kā iet šajos pagrabos, vienmēr ir smagi, ir īpašas sajūtas, enerģētika, paātrinās pulss, es daudzus jau šeit esmu vedis, tāpēc jau esmu pielāgojies, samierinājies, bet tāpat katru reizi es sajūtu diskomfortu dvēselē. Protams, viņi ņirgājās – sita, piekāva, spīdzināja, ik pēc divām stundām mūs pratināja – turklāt mani sodīja par to, ka viņiem bija aizdomas, ka es vervēju cilvēkus, kas brauc uz Maidanu, un es to visu apmaksāju," stāsta Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarhāta priesteris.
Ieskaties arī šeit:
- TV3 Ziņas Ukrainā: vietējie gatavi karot un nosoda Rietumus nekā nedarīšanā
- Donbasa iedzīvotāji: Mēs esam gatavi spēcīgai cīņai
Daudzi desmiti cilvēku šeit tika nogalināti, tiem, kuriem pēc prātam neaptveramas spīdzināšanas izdevās izdzīvot, šīs durvis bija iespēja aizvērt tikai ar parakstītu apliecinājumu, ka viņi šajā pilsētā vairs nekad neatgriezīsies.
Priesteris saka, – arī šodien ir sajūta, ka karš elpo pakausī, bet Ukraina ir mainījusies, šobrīd gatava stāties pretī Krievijas agresijai.
"Ukraina ir izmainījusies, mainījusies armija, mainījusies ir arī cilvēku attieksme pret savu valsti, ja salīdzina ar 2014., 2015., un 2016. gadu, tad šobrīd mūsu armija ir daudz spēcīgāka. Es kā armijas kapelāns esmu pārliecināts, ka mēs spēsim stāties pretī, ja, nedod Dievs, būs kāda iejaukšanās mūsu zemē," uzsver Ukrainas pareizticīgās baznīcas patriarhāta priesteris.
Astoņu gadu senie notikumi atstājuši spilgtas un trauksmainas atmiņas visiem šeit – Austrumu reģionā. Arī vietējā Doņeckas apgabala policijas vadībai.
"2014. gada vasarā es biju Doņeckā, bet, kad situācija eskalējās, mani nosūtīja uz Mariupoli, Krievijas Federācijas armija bija ielenkusi visu pilsētu. Sajūtas bija dažādas, bailes, neziņa, arī dusmas un vienlaikus lepnums par mūsu tautu. 19 manus kolēģus toreiz nogalināja Krievijas spēki, vēl desmitiem bija ievainoti."
Arī tagad reģionā dzīve rit pastiprinātas drošības apstākļos – ik pārdesmit kilometru kontrolposteņi – armija kontrolē ikvienu iebraucošo-izbraucošo, arī mūsu transportlīdzeklis tika apturēts. Uzstādītas arī gandrīz 300 identitātes atpazīstošās kameras. Likumsargi, visas spēka struktūras ir gatavības režīmā.
Lasi vēl: Ukraiņi prasa stingrāku Rietumu atbildi uz Krievijas draudiem
"Ukrainas armija jau astoņus gadus ir gatava iespējamai Krievijas Federācijas agresijai, tostarp militāram iebrukumam mūsu teritorijā. Mēs apzināmies situāciju, saprotam, ka tas var notikt jebkurā brīdī. Mēs arī skaidri zinām, ka mūsu apgabala okupētajās teritorijās separātistu aktivitātes nebūtu iespējamas bez Krievijas Federācijas atbalsta, tie nav parasti cilvēki, tie ir ar Krievijas atbalstu sagatavoti, ar ieročiem aprīkoti kaujinieki, kuri izpilda pavēles. Situācija uz kontakta līnijas ir saspringta, bet atšķirībā no 2014. gada mēs tam esam gatavi."
Mariupoles ielās sastopam arī kādu jaunieti, kura karadarbības dēļ aizbēgusi no separātistu kontrolētās Doņeckas apgabala daļas. Viņa saka, – Ukrainas pusē ir drošāk.
"Es šeit esmu atbraukusi no okupētās teritorijas, te ir samērā droši, mājās ir vēl sliktāk. Tur situācija mainās strauji, ir dienas, kad ir mierīgi, ir dienas, kad šauj – nekad neko nevar zināt," norāda Mariupoles iedzīvotāja Viktorija.
Vietējie tic savas valsts armijas spējai nosargāt valsti – tomēr bailes, protams, te ir visiem.
"Mūsu pilsēta jau vairs nav tik bīstama, armija mūs apsargā no visām pusēm, visur ir kontrolposteņi, domāju, ja pat viņi mēģinās iebrukt, viss būs labi," spriež Mariupoles iedzīvotājs Artjoms.
"Nesaprotami, viss ir nesaprotami, nekas nav paredzams," norāda Mariupoles iedzīvotājs Aleksandrs.
"Gribētos, lai tas viss ātrāk beidzas, lai atrisinās, lai nekas vairs nenotiktu, lai cilvēki dzīvotu mierā un sagaidītu Jauno gadu. Gribas, lai viss būtu labi," izsaka cerību Mariupoles iedzīvotāja Ludmila.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
