TV3 Ziņas Ukrainā: smagos apstākļos ar ukraiņiem plecu pie pleca karo arī brīvprātīgais no Latvijas
"Kamēr okupanti staigās pa manu zemi un aplaupīs manus cilvēkus, nenogursim viņus nogalināt!" – tā sarunā ar TV3 saka frontes pirmajās līnijās karojošie Ukrainas aizstāvji, kuru vidū arī viens puisis no Latvijas. Runājot par pēdējā laikā vērojamo krievu uzbrukumu palielināšanos, karavīri neslēpj – bruņojuma piegādes no Rietumiem, ar ko šo ofensīvu varētu veiksmīgāk apturēt, ir pārāk gausas.
TV3 Ziņu filmēšanas grupa viesojas Harkivas apgabala 92. armijas brigādē, kur puiši cīnās frontes pirmajās līnijās, cenšoties un arī atsitot ienaidnieku, atbrīvojot okupētās teritorijas. Brigādes komandieris ir apbalvots ar Ukrainas varoņa goda nosaukumu, kaujās ar Krievijas okupācijas spēkiem 2014. gadā pats ticis saņemts gūstā, arī smagi ievainots. Viņš saka, – tagad situācija ir smaga, ienaidnieka mērķis šobrīd ir Harkivas apgabala apdzīvotās vietas noslaucīt no zemes un tad tās atkal censties ieņemt.
"Pārsvarā tie ir artilērijas triecieni, pārsvarā pret apdzīvotām vietām, tā ir viņu taktika. Bombardēt un noslaucīt visu no zemes – pilsētas, ciemus, mierīgos iedzīvotājus, skolas, slimnīcas, visu noslaucīt un ienākt uz plikas zemes. Kad mēs atbrīvojam sagrābtās teritorijas, cilvēki sagaida, priecājas, jo krievu… par karavīriem viņus nenosauksi… Marodieri zog, laupa, izvaro. Cilvēki gaida, kad mēs atkarosim savas zemes."
Komandieris saka – smagā bruņojuma piegādes no Rietumiem pamazām sāk sasniegt Ukrainas brīvības cīnītājus, taču tas notiek par lēnu. Lai sakautu un padzītu Krievijas okupantus no savas zemes, nepieciešama artilērija, tālās darbības artilērija, pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas spētu tikt galā ar krievu lidmašīnām, ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, ar kurā bombardē Kijivu, Harkivu un citas apdzīvotās vietas. Motivācijas un cīņasspara šeit netrūkst.
"Mēs neesam noguruši nogalināt ienaidnieku! Kamēr viņš būs uz manas zemes, kamēr viņš staigās, aplaupīs manu tautu, es nenoguršu. Viņš nogurs, bet es ne. Aiz manis stāv mana ģimene, mana zeme, mani bērni. Man un maniem puišiem nav kur atkāpties. Tāpēc mēs cīnījāmies, cīnāmies un turpināsim cīnīties!"
Viesojoties šeit, TV3 Ziņu filmēšanas grupai par izbrīnu, brigādes karavīru vidū izdzirdējām latviešu valodu. Krists ir brīvprātīgais – ārvalstu bataljona karavīrs, kurš šeit frontē pievienojies jau marta sākumā.
"Man ir ļoti daudz draugu Ukrainā. Ja mēs krievus šeit neapturēsim, nākamā būs Latvija, Lietuva un Igaunija. Es atrodos Ukrainā kopš 3. marta. Jau sākumā mēs trenējāmies, kamēr savācām bataljonu, un tālāk cīnāmies frontes līnijā. Es esmu vairāk kā vadītājs, šāvējs, izlūks, visu, ko man pasaka, arī daru. Sākumā emocijas, protams, ka bija. Tad tās vienkārši pārgāja, tas ir viens un tas pats. Katrā ciemā viens un tas pats, nobombardētas mājas, beigti civiliedzīvotāji. Sākumā bija bail, pirmie tie lidojumi, kad tu guli un virs galvas raķetes lido, tagad jau ir pierasts."
92. brigādes puiši un meitenes, strādājot atbrīvotajās teritorijās, rūpējās arī par TV3 Ziņu filmēšanas grupas drošību. Līdz ar to arī paši bijām liecinieki, ar kādu atvieglojumu okupāciju piedzīvojušie cilvēki uzņem savus karavīrus.
"Izņemot mūsu brigādi, ir arī citas brigādes, kuras strādā. Brauciet ciemos, zvaniet! Telefona numurs mums ir, pierakstiet manējo. Zvaniet, ja ir kādi jautājumi. Slava Ukrainai! Varoņiem slava! Laimīgi, saudzējiet sevi! Lai visi būtu uz vietas nākamajā reizē!" sauc 92. brigādes puiši un meitenes.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
