Rit trešais gads, kad Krievija turpina asiņainu un noziedzīgu karu Ukrainā. Kamēr aizvien biežāk dzirdam frāzes "esam noguruši no kara", ukraiņi turpina varonīgi aizstāvēties. Jaunajā Ievas Vārnas un Sergeja Medvedeva dokumentālajā filmā "Karš Ukrainā. Elles vārti" apkopots šā gada laikā karstākajos frontes punktos piedzīvotais, stāstot par Ukrainas cilvēkiem no visiem valsts reģioniem, kas sargā savu zemi.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Trešo gadu Ukrainas tauta turpina varonīgo cīņu par savu zemi, tautas un valsts brīvību un neatkarību. Pēc gadsimtiem ilgas cīņas par tiesībām uz savu valsti – Ukraina kā neatkarīga valsts pasaules kartē pastāv 33 gadus, taču arī šodien tā asiņainās cīņās pret agresoru Krieviju cenšas nosargāt savu neatkarību.
Lai arī Krievijas okupanti ir atspiesti tālu prom no galvaspilsētas Kijivas, smagas cīņas kaujaslaukā turpinās un vissmagākās tās ir valsts austrumos – Donbasā.
Reģionu, kurā krievi karadarbību sāka pirms 10 gadiem, vēl pirms plaša mēroga iebrukuma, paši ukraiņi sauc par elli uz zemes virsas. Kara sekas un ietekme ir jūtama visā valstī, trauksmes sirēnas skan kā galvaspilsētā, tā katra apgabala pilsētā. Daudz kur un daudz kas ir sagrauts, iznīcināts, taču tieši aiz zīmes "Doneckas apgabals" sākas tas, ko brīžiem ar vārdiem ir grūti aprakstīt. Okupanti šeit posta pilsētu pēc pilsētas, atstājot izdegušu zemi un gruvešus. Tieši tāpēc dokumentālās filmas nosaukums ir "Karš Ukrainā. Elles vārti".
