TV3 Ziņu komanda ciemojas pie ukraiņiem Černihivā, kuriem latvieši palīdzējuši atjaunot māju

Jahidnes ciems Černihivas apgabalā krievu okupācijā bija gandrīz mēnesi. 27 dienas krievu armija tur dzīvojošos iedzīvotājus sadzina pagrabā un turēja tajā, līdz ciemu atbrīvoja. Tad, kad cilvēki iznāca no šī pagraba, pavērās baiss skats, viss ciems būtībā bija noslaucīts no zemes virsas, un šobrīd joprojām iedzīvotāji turpina atgūties no piedzīvotajām šausmām. Lielu artavu ciema atjaunošanā sniedz arī Latvijas valsts.

Sirmgalvji, mazi bērni, grūtnieces  – šī ciema cilvēki ir piedzīvojuši prātam neaptveramas krievu armijas zvērības – 368 Jahidnes iedzīvotāji mēnesi tika turēti skolas pagrabā. Pašu skolu okupanti pārvērta par savu galveno štābu un cilvēkus izmantoja kā dzīvo vairogu.

"Mana mamma bija guloša, ielika ķerrā, pagrabā mūsu bija daudz. Mēnesi tur sēdējām, nelaida pat ārā uz tualeti, viss bija jādara turpat uz vietas. Ziniet, mazi bērni lūdzās, salikuši rociņas, prasīja Dievam, lai krievi aiziet prom," stāsta Valentīna.

Tiem, kas piedzīvojuši ņirgāšanos, spīdzināšanu, badu un neiedomājamas šausmas, arī šodien, pēc trim gadiem, ir grūti runāt par piedzīvoto.

"Kad es iznācu, ieraudzīju, ka nav vairs mūsu mājas. Es biju ar meitu un mazdēlu, visi raudājām. Vīrs tikai teica nomierināties, viss būs labi, galvenais, ka mēs esam dzīvi. Būs labi viss, galvenais, lai krievi ir prom no šejienes. Šo māju mēs paši savām rokām bijām būvējuši, tāpēc bija ļoti, ļoti grūti to visu redzēt. Jūs mums iedevāt otro dzīvi. Stimulu dzīvot, jo, es jums teikšu godīgi, kad mums viss te nodega, vairs negribējām dzīvot," saka Valentīna.

Pateicoties mūsu valstij, Valentīnas kundzes ģimene ir viena no šī ciema ģimenēm, kam jau pavisam drīz būs iespēja ievākties atpakaļ savā mājā: "Kad pie mums atbrauca Latvija un iedeva mums cerību, ka palīdzēs, mums, kā saka, pacēlās spārni. Mēs līdz savas dzīves pēdējai minūtei būsim Latvijai pateicīgi, ka jūs mums palīdzat."

Katru mēnesi "Uzņēmēji mieram" un Elmārs Pļaviņš ierodas gan palīdzēt šiem cilvēkiem, gan uzraudzīt būvdarbu procesu: "Mans uzdevums šeit ir vairāk tā psiholoģiski parunāt. Tas, kam šie cilvēki ir izgājuši cauri, vēlreiz gribētu atgādināt latviešu cilvēkiem – darām visu iespējamo, lai prokrieviskie cilvēki netiek ievēlēti un Krievija neienāk atpakaļ mūsu Latvijā, jo tas, ko krievu pasaule šeit ir izdarījusi, ir nežēlīga mācība, sāpīga mācība mums visiem. Mēs nevaram gulēt, jāturpina darboties."

Vēl viens ārkārtīgi nozīmīgs mūsu valsts finansēts projekts ir Černihivas bērnu slimnīcas operāciju zāles remonts un aprīkošana ar nepieciešamo aparatūru.

Slimnīcas direktore ar asarām acīs šodien saņēma aparatūru, kas ir kritiski svarīga jaundzimušo bērniņu operēšanai.

"Lai operētu šos mazuļus ir nepieciešami ne tikai labākie ķirurgi, bet īpaši pielāgota vide un aparatūra. Līdz šodienai mums bija labākie ķirurgi un anesteziologi, bet diemžēl speciālā aprīkojuma nebija. Tāpēc mums šis projekts ir neizsakāmi svarīgs. Katra bērniņa dzīvība mums ir vissvarīgākais," saka Černihivas Bērnu slimnīcas direktore Tatjana Ļebedeva.

"Uzņēmēji mieram" direktore Laura Skrodele, kura seko līdz katram posmam operāciju zāles izbūvē, saka – Latvijas atbalstu Černihivā novērtē visi  – mēs šiem cilvēkiem parādām, ka viņi nav vieni un nevis tā kā krievi, kas šeit atnāca visu postīt, mēs esam kopā ar ukraiņiem, lai atjaunotu un dotu cerību.

"Pēc pirmās sarunas ar direktori, kad viņa rādīja video, kā slimnīca pārdzīvoja to laiku, kad apkārtne bija okupēta, kā tika sniegta palīdzība bērniem un ģimenēm, mēs zinājām, ka šo izdarīsim. Šī ir vieta, kur iepriekš bija parastas slimnīcas palātas. Mēs esam šo pārvērtuši par operāciju zāli. Piegādātas pirmās būtiskās iekārtas pamata aprīkojums. Mēs tuvāko divu mēnešu laikā šo objektu noslēdzam," stāsta Laura Skrodele.

Černihivas apgabals robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju – no abu agresoru robežām Černihivas pilsētu šķir vien pārdesmit kilometru, un arī šobrīd apgabals tiek pakļauts krievu dronu triecieniem, bet aizsardzību pie robežas ik pa laikam cenšas pārraut okupācijas karaspēks.