Ukraina paziņo, ka bez ASV palīdzības aizsargāt iedzīvotājus būs grūti. Tiek plānota Zelenska un Trampa saruna

Ukraina jau paziņojusi, ka bez palīdzības – būs ārkārtīgi grūti aizsargāt Ukrainas cilvēkus no krievu raķetēm un droniem. Lai pārrunātu esošo situāciju piektdien tiekot plānota Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Baltā nama saimnieka Donalda Trampa telefonsaruna.

Naktī uz ceturtdienu Odesā krievu okupantu raidītie iznīcinātājdroni trāpīja kārtējās dzīvojamās mājās, ievainojot piecus cilvēkus, to vidū divus bērnus. Odesa, Poltava, Harkiva un Doneckas apgabala pilsētas triecienus piedzīvojušas arī ceturtdienas laikā. Šādi masveida uzbrukumi ir Ukrainas pilsētu ikdiena un  ASV lēmums pārtraukt ieroču piegādes – Ukrainai var būt kritisks.

Atsaucoties uz avotiem Baltajā namā, "The Wall Street Journal" vēsta, ka ieroču piegāžu apturēšana attiecas arī uz to bruņojumu, kas jau atrodas Polijas teritorijā, tostarp modernajām pretgaisa aizsardzības sistēmām un pārtvērējraķetēm, kas paredzētas okupantu raidīto gaisa mērķu notriekšanai.

Apturēto ieroču sarakstā ir "Patriot" sistēmām domātas raķetes, pārēsājamās Stinger pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tāpat uz nezināmu laiku pārrauktas F-16 iznīcinātājiem paredzēto raķešu piegādes.

Zelenskis savā ikvakara uzrunā pauda, ka Ukrainai šīs piegādes ir kritiski svarīgas, lai pasargātu savus cilvēkus no krievu raķetēm un droniem: "Pašlaik Ukrainas un ASV darba grupu līmenī tiek precizētas visas detaļas attiecībā uz aizsardzības atbalstu, jo īpaši pretgaisa aizsardzības komponentu, piegādi. Tā vai citādi, mums ir jāgādā par mūsu iedzīvotāju drošību."

Jāatgādina, ka šīs palīdzības kravas ir vēl iepriekšējās ASV administrācijas apsolītā bruņojuma piegāžu sastavā, jo kopš Trampa stāšanās amatā Ukraina nav saņēmusi nevienu jaunu palīdzības pakotni no ASV.

Un jateic, ka lēmums apturēt jau sen apsolīto ir izraisījis negatīvu reakciju arī ASV abās politiskajās nometnēs. Republikāņu pārstāvis Braiens Ficpatriks, Kongresa Ukrainas frakcijas līdzpriekšsēdētājs, nosauca ieroču piegāžu pauzi par "nepieņemamu", savukārt demokrātu senators Ričards Blūmentāls to nodēvējsi par "maldinošu un pat negodīgu".

Ceturtdien ASV valsts departamenta pārstāve Tamija Brūsa gan uzsvēra, ka šī pauze nenozīmējot, ka ASV aptur palīdzību pavisam: "Ir vairākas citas spēcīgas iespējas un centieni attiecībā uz Ukrainas situāciju ar ieročiem. Es to vēlos uzsvērt – šis lēmums, tas nav ASV palīdzības Ukrainai vai ieroču piegādes pārtraukšana pilnībā."

Nav arī skaidrības, vai šis lēmums attiecas arī uz frontē tik ļoti nozīmīgo bruņojumu, piemēram, artilērijas sistēmām vai 155 mm kalibra lādiņiem. Turklāt atsevišķi avoti ziņo, ka ASV lēmums apturēt ieroču piegādes skāris ne tikai Ukrainu, bet arī citas valstis.

Proti, tas varētu apgrūtināt arī Ukrainas iespējas iegādaties, vai saņemt kā militāro palīdzību ASV tehniku no citām Ukrainu atbalstošajām valstīm. Nav arī zināms, kad piegādes varētu tikt atjaunotas. Ukrainas mediji vēsta, ka piektdien plānota Trampa un Zelenska telefonsaruna, kas varētu nest lielāku skaidribu.

Jūnijā vien Ukrainas pretgaisa aizsardzība virs Ukrainas notreica 4750 gaisa mērķus, proti tūkstošiem dronus un vairāk nekā simt dažāda veida raķetes, ko krievu armija mēneša laikā raidīja uz Ukrainas pilsētām, skarot būtībā visu valsts teritoriju – sākot no rietumiem līdz austrumiem.

Diemžēl vēl simtiem dronu un ievērojamu skaitu raķešu nav izdevies pārtvert. Jūnijā krievu armija Ukrainā nogalināja vairāk nekā 60, bet ievainoja vairākus simtus civiliedzīvotāju.