Ukrainas bēglēm Eiropā piedāvā legāli kļūt par prostitūtām

Eiropa Ukrainas bēglēm piedāvā patvērumu no kara, bet līdzās gatavībai palīdzēt šeit pastāv arī vēlme bezpalīdzīgo cilvēku stāvokli izmantot. Ir Eiropas valstis, kas bēglēm neslēpti piedāvā darbu bordeļos.

Jau vairākkārt vēstīts par cilvēku kontrabandistiem, kas apjukušās ukraiņu sievietes un bērnus lenc jau dzelzceļa stacijās, kad viņas beidzot sasniegušas šķietamo drošību – Eiropas Savienību. Nu jau bukleti viņas brīdina akli neuzticēties svešiem, bet tas nepasargā no pavisam legāliem piedāvājumiem valstīs, kur prostitūcija ir atļauta.

Bēgļu palīdzības grupās parādās darba sludinājumi. Piemēram, no kāda Vācijas erotiskā kluba, kas aicina ukrainietes vecumā no 25 līdz 55 gadiem ar kārdinošu iespēju nopelnīt milzu naudu – 500 eiro dienā.

Sludinājumā tiek solīta ģimeniska atmosfēra, oficiālu iekārtošanos darbā un pat atbalstu bēgles ģimenei: "Mēs saprotam, cik sarežģīta šobrīd ir situācija pasaulē. Ukrainu pamet daudz bēgļu. Mēs esam gatavi Jums palīdzēt! Mums ir apartamenti, kur varēsiet apmesties ar savu ģimeni. Vienīgais nosacījums – darbs jāpilda apzinīgi."

Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Beļģijā un virknē citu Eiropas valstu meitenes no Moldovas, Rumānijas, jā, arī Ukrainas jau gadiem tikušas ekspluatētas seksa industrijā. Tās, kuras piekrīt it kā no laba prāta, ir nabadzības spiestas, bet šobrīd kara dēļ ar Ukrainas sievietēm ir pavisam cita situācija.

Problēma ir izpratnē, ko saprotam ar cilvēku tirdzniecību. Ukrainas sieviešu gadījumā viņas ir izmisušas, bēg no kara un meklē patvērumu sev un saviem bērniem. Uzskats, ka viņas savu miesu pārdot piekrīt no brīva prāta, ir maldīgs.

TV3 Ziņas sazinājās ar sieviešu tiesību aizstāvi Žannu Čerņenko, kura sarunas sākumā atvainojusies, ka viņa ir krieviete. Kopš decembra viņa ar vīru dzīvo Vācijā un saiti ar dzimteni tikpat kā sarāvusi. Jo vairāk tāpēc, ka Ukrainas karš ir arī par viņu pašu – no mammas puses Žanna ir Krimas tatāriete.

"Saucu sevi par mājsaimnieci, jo nevaru pabeigt savu zinātnisko darbu Maskavā. Tas jau iepriekš bija sarežģīti, bet tagad "feministes – anarhistes" nav temats, kas tiek gaidīts Maskavas Universitātē. Un viss ir mainījies! Krievijā mēs vienmēr bijām zem spiediena, bet šī šizofrēnija nebija tik izteikta. Kad sākās karš, es pārtraucu kontaktus ar tik daudziem cilvēkiem, kurus līdz tam biju uzskatījusi par "normāliem". Bet, ja tu esi normāls, tu nevari atbalstīt nekāda veida nogalināšanu," saka Žanna.

Viņas galvenā sāpe ir sieviešu tiesības arī tagad, atrodoties Vācijā. Viņu pārsteidz, kā Eiropas Savienībā izturas neredzam traģēdiju, kas uzglūn bēglēm no Ukrainas.

Žanna izveidojusi petīciju (to iespējams parakstīt šeit), aicinot paglābt ukraiņu sievietes no iesaistīšanas prostitūcijā – vāc parakstus, lai noteiktu kā minimums trīs gadu liegumu sievietēm ar Ukrainas pasi tikt nodarbinātām seksa industrijā.

"Es neesmu vienīgā, kas par to runā, bet esmu pārsteigta, ka Eiropas Savienības līmenī joprojām nav neviena, kas par to iestātos politiskā līmenī. Lūdzu, palīdzam viņām! Viņas ir briesmās! Vācijā, Hamburgā dzīvoju mazāk nekā kilometru no tā saucamās "sarkanās" ielas, kur šīs meitenes tiek pārdotas. Viņas ir kā jaunas sastāvdaļas kūkai – viegli dabūjamas, sievietes nesaprot, kurš ir palīgs, kurš izmantotājs. Ikviena netīrā vieta un cilvēks valstī, uz kuru tu emigrē, sagaida tevi atplestām rokām un ir gatavs notiesāt tevi kā gaļu! Jo sievietes šiem cilvēkiem ir gaļa. Un, protams, iesaistīta ir liela nauda."

Sieviešu tiesību aktīvistes teikto, ka bēgles emocionāli ir kā apjukuši bērni, apstiprina psihologa Edgara Ansuļa pieredze. Viņš attālināti sniedz konsultācijas gan tām, kuras vēl Ukrainā, gan tām, kas jau bēgļu gaitās. Nereti tikai cita starpā uzzina, ka sieviete tikusi arī izvarota, bet pati viņa par to ne sēro, ne adekvāti pārdzīvo. Kā nespēdama aptvert notiekošo.

"Ļoti bieži konsultācijas sākums ir, ka cilvēki nevar paraudāt. Viņi grib raudāt, bet asaras nenāk ārā. Ir jāpalīdz cilvēkam pirmo kamolu izvelt no sevis, lai runāšanas funkcija vispār notiktu, kad notiek konsultācija. Konsultācija ir emociju ventilācija, ļaut cilvēkam sajust, ka ir vieta šai pasaulē, kur ir droši. Ka starp viņu un to emocionālo krauju aiz muguras muguras stāv vēl kāds – šai gadījumā psihologs vai psihoterapeits," teic klīniskais psihologs Edgars Ansulis.

Un šādā stāvoklī pieņemts lēmums piekrist šķietami vieglajai peļņai var izrādīties vēl dziļākas traģēdijas sākums.

Lai arī adresēta Eiropas institūcijām, pagaidām petīcijai visvairāk parakstu nāk no pašas Ukrainas un arī Krievijas. Tikai tad seko Eiropas valstis, tāpēc tās autore vēršas tieši pie eiropiešiem.

"Es gribētu, lai eiropieši padomā, kad lietojam frāzes kā agrāk – "viņām ir izvēle", "tas ir viņu ķermenis" un tamlīdzīgi, mums jāsaprot šo sieviešu stāvoklis un emocijas.  Viņas ir kā apmaldījušies bērni. Ja vēlies, lai viņas kļūst par mūsu sabiedrības daļu, viņas kādu laiku ir jāpasargā. Ne jau mūžīgi. Viņas ir gudras, neatkarīgas sievietes, iemācīsies valodu, bet lūdzu atbalsti viņas tagad," pauž Žanna.