Ukrainas debesu sargi TV3 Ziņām: Krievi vispirms visu iznīcina un tad ienāk gruvešos

TV3 Ziņas ar Oleksandru iepazinās Bahmutā 2022. gada nogalē, kad viņa ar saviem puišiem sargāja un izlūkoja debesis virs Bahmutas pilsētas. Šī pilsēta nu jau pārvērsta drupās un vairāk nekā divus gadus ir okupācijā, bet Oleksandra ar saviem karavīriem joprojām tur Doneckas apgabala aizsardzību.

"Mani uzdevumi tāpat kā 2022. gadā, kad iepazināmies – esmu vada komandieris, mani puiši aizsargā Doneckas apgabalu. Mēs strādājam gan ar zemes izlūkošanu, gan gaisa izlūkošanu. Gaisa izlūkošana nozīmē to, ka mēs sargājam apdzīvotās vietas, nedodam iespēju ienaidnieka droniem triekties nozīmīgos objektos, mūsu pozīcijās, dzīvojamās mājās. Darām visu iespējamo, lai okupanti nesasniegtu savus mērķus un nepostītu mūsu pilsētas un pozīcijas, kurās puiši sargā mūsu Ukrainas zemi," teic Oleksandra.

Karavīri saka, pateicoties tehnoloģijām, viņi var iznīcināt krievu izlūkošanas un trieciendronus. Oleksandras vienība to dara ar FPV iznīcinātājdroniem.

"Mūsu uzdevums ir atrast, noķert, nosēdināt jeb notriekt, iznīcināt ienaidnieka dronus, gan izlūkošanas, gan trieciendronus. [TV3: Jūs skatāties, kad parādās krievu drons, tad ceļaties gaisā un cenšaties tos notriekt?] Jā, izlidojam uzreiz. [TV3: Cik grūti tos ir notriekt? Piemēram, "Geraņ 2" jeb "Šahedu"?] Notriekt tas nav pats grūtākais, grūtākais ir to atrast gaisa telpā, ieraudzīt sava drona kamerā, pēc tam jau ej uz triecienu, un viss. Bet viņu ir ļoti daudz. [TV3: Šajā vasarā to ir kļuvis vairāk?] Jā, ievērojami vairāk un arī jauna veida – gan izlūkošanas, gan trieciendroni," saka Ukrainas Bruņoto spēku gaisa izlūkošanas vienības karavīrs Vadims.

Doneckas apgabala sagrābšana ir okupantu prioritāte, šeit Donbasa frontē okupanti sakoncentrējuši vairāk nekā 300 000 lielu karaspēku un uzbrūk ar masu.

"Viņi vienkārši mūs iznīcina, citas taktikas tur nav. Viņi vispirms visu iznīcina, pilsētas noslauka no zemes virsas un tad ienāk gruvešos. Šo četru gadu laikā tikai šāda taktika," norāda Vadims.

Okupantu raķešu, artilērijas, aviācijas bumbu, dronu uzbrukumos drupās tiek pārvērsta viena Donbasa pilsēta pēc otras. TV3 Ziņas jautā, ko jūt karavīrs, redzot, ka tur, kur pietuvojas krievu pasaule, pāri paliek vien izdegusi zeme un posts.

Oleksandra atbild: "Lamāties nedrīkst? Tas ir genocīds pret Ukrainas tautu. Vēl varētu saprast, ja karš starp karavīriem, militārajiem objektiem, bet viņi vienkārši iznīcina mūs kā nāciju."

Jautāta, ko domā par saunām ar Krieviju, viņa saka: "Sarunām ir jābūt, bet tikai pēc mūsu noteikumiem. Mēs viņiem neko neatdodam, mēs atgūstam visu, kas ir mūsu. Par to arī mūsu puiši ir atdevuši savas dzīvības un turpina iet bojā, sēž ierakumos un cieš no šī vājprāta. Mēs gribam mājās, visi esam noguruši, bet saprotam, ka bez mums karš nebeigsies."

Šeit nevienam nav jautājumu, par ko viņi šeit cīnās. Vaicāts par savu motivāciju, Vadims atbild: "Elementāri, kurš cits, ja ne mēs paši? Mums ir ģimenes, par viņiem. Par nākotni, savu un valsts nākotni. Un sarunām ar Krieviju es neticu. Viņi runā vienu, bet dara citu, runā par pamieru un laiž raķetes uz mūsu cilvēkiem."

Atbildot uz jautājumu, ko viņa darīs tad, kad karš būs beidzies, Oleksandra norāda: "Es braukšu uz kapsētu. Ļoti daudz puišu ir pazaudēti, un ļoti gribas, lai tas nebūtu vienkārši tāpat. Tās ir asaras, pēc uzvaras tāpat būs asaras."