Ukrainas vizītes neizziņo, tajās vienkārši dodas

Pirmajā vizītē uz Kijivu 15. martā devās Čehijas, Polijas un Slovēnijas premjerministri Petrs Fiala, Mateušs Moraveckis un Janezs Janaša, kā arī Polijas vicepremjers Jaroslavs Kačiņskis. Amatpersonas tikās ar Zelenski, lai Eiropas Savienības (ES) vārdā izteiktu beznosacījumu atbalstu un piedāvātu plašu atbalsta paketi Ukrainai un tās pilsoņiem. Par savu viesošanos amatpersonas paziņoja mikroblogošanas vietnē "Twitter".

It is here, in war-torn Kyiv, that history is being made. It is here, that freedom fights against the world of tyranny. It is here that the future of us all hangs in the balance. EU supports UA, which can count on the help of its friends – we brought this message to Kyiv today. pic.twitter.com/Us7k9xTq5f

— Mateusz Morawiecki (@MorawieckiM) March 15, 2022

Nepilnas divas nedēļas vēlāk, 24. martā, Ukrainas Augstākajā Radā ieradās trīs Baltijas valstu parlamentu spīkeri – Viktorija Čmilīte-Nilsena no Lietuvas, Igaunijas spīkers Jiri Ratass un Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Baltijas valstu delegācija Ukrainā parakstīja kopīgu ziņojumu, kurā teicās atjaunot drošību Eiropā. Savukārt Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs pavēstīja, ka pateicas delegācijai un ikvienam Baltijas valstu pilsonim par atbalstu Ukrainai kara laikā.

Mēs, Baltijas parlamentu vadītāji, bijām šeit, lai paustu solidaritāti ar Ukrainu.
Apliecināju mūsu mīlestību un apbrīnu Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam, visai ukraiņu tautai, cīnoties par brīvību un demokrātiju Ukrainā. pic.twitter.com/fhOK1Utwdl

— Ināra Mūrniece (@IMurniece) March 24, 2022

8. aprīlī arī Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena un ES ārējās drošības politikas augstākais pārstāvis Žuzeps Borels Kijivā tikās ar Zelenski. Kā arī Ukrainas bruņoto spēku pavadībā abas amatpersonas apmeklēja Krievijas spēku ieņemto un vēlāk atbrīvoto pilsētu Buču, personīgi pārliecinoties par tās stāvokli un šeit pastrādātajām zvērībām. Pieminot upurus, iedegtas svecītes.

Jāpiebilst, ka, lai arī Leiena un Borels līdzīgi kā citas amatpersonas drošības apsvērumu dēļ Ukrainā ieradās, izmantojot dzelzceļu, EK prezidente līdz šim vienīgā par savu vizīti informēja jau dienu iepriekš.

Looking forward to Kyiv.@JosepBorrellF @eduardheger pic.twitter.com/YFAgGr5Tlc

— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) April 8, 2022

Jau nākamajā dienā, 9. aprīlī, vizītē Kijivā dienas pirmajā pusē bija ieradies Austrijas kanclers Karls Nēhammers, kurš pauda – pret Krieviju ieviestās sankcijas būs spēkā līdz brīdim, kamēr beigsies karš. Taču valsts militāro atbalstu gan Ukrainai nesniegs, jo šādā nozīmē saglabā savu neitralitāti.

Savukārt tās pašas dienas otrajā pusē tā dēvētajā pārsteiguma vizītē Kijivā ieradās arī Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Viņš Zelenskim solīja papildu ieroču piegādes.

Surprise ? pic.twitter.com/AWa5RjYosD

— Embassy of Ukraine to the UK (@UkrEmbLondon) April 9, 2022

11. aprīlī par savu ierašanos Ukrainā savā "’Twitter’’ profilā paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte, kuras vizīte sākās Borodjankā. Viņa raksta: "’Vārdos nav iespējams aprakstīt to, ko es tur redzēju un jutu.’’

Today, my visit in Ukraine started in Borodyanka.

No words could possibly describe what I saw and felt here. pic.twitter.com/Z1Bz0FBrhT

— Ingrida Šimonytė (@IngridaSimonyte) April 11, 2022

Augsta līmeņa valstu amatpersonu vizītes Ukrainā joprojām turpinās. Kā vēstīts, trešdien, 13. aprīlī, Kijivā ieradās Baltijas un Polijas līderi, lai tiktos ar Zelenski. Igaunijas prezidenta kanceleja paziņojusi, ka tikšanās laikā plānots pārrunāt palīdzību Ukrainas aizstāvjiem un civiliedzīvotājiem, kā arī runāt par kara noziegumu izmeklēšanu.

Baltijas un Polijas līderi šodien ierodas Kijivā, lai tiktos ar @ZelenskyyUa .??

Vakar Valsts prezidents @valstsgriba , Polijas prezidents @AndrzejDuda, Lietuvas prezidents @GitanasNauseda, Igaunijas ministre @eliimets tikās Žešovā?? , lai pārrunātu turpmāko atbalstu Ukrainai. pic.twitter.com/LNmIOLA9mz

— Valsts prezidenta kanceleja (@Rigas_pils) April 13, 2022

Runājot par to, kāpēc amatpersonu vizītes Ukrainā tiek izziņotas vien brīdī, kad līderi jau ieradušies galamērķī, intervijā "’900 sekundēm’’ eksprezidents Valdis Zatlers norādīja – tā kā ir darīšana ar pretinieku, no kura var būt provokācijas, iepriekšēju paziņojumu nav drošības aspektu dēļ. Viņš pauž, ka tā ir normāla prakse, jo, ja mēs paši nepasargāsim mūsu prezidentu, nekas labs no tā nesanāks.

"Bet šī vizīte, kur tieši Krievijas kaimiņvalstu vadītāji ierodas Kijivā, ir ļoti būtiska. Tas ir signāls, ka mēs nebaidāmies, ka mēs esam ar Ukrainu. Ir zināma analoģija ar Baltijas valstu un Polijas prezidentu vizīti Gruzijā, kas faktiski radīja pagrieziena punktu karā," uzskata bijušais prezidents.