Ukraiņi bažījas par kārtējo iespējamo Krievijas iebrukumu

Apritējuši jau septiņi gadi, kopš tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāji Kijevas centrā, Neatkarības laukumā Eiromaidena jeb pašcieņas revolūcijā teica skaidru "Nē!" Ukrainas tuvināšanai Krievijai. Arī šodien 2014. gada notikumi cilvēku prātos ir saglabājušies spilgti.

Runājot par šā brīža Krievijas militārajām aktivitātēm Ukrainas pierobežā, vietējie saka, ka drošības sajūtas nav, taču Krievijai nav nekādu tiesību noteikt , vai Ukrainai virzīties NATO un Eiropas savienības virzienā vai ne.

"Protams, ka šī situācija satrauc, tas nav pareizi, ka Krievija iedomājas, ka var diktēt noteikumus gan attiecībā uz Eiropas valstīm, gan Ukrainu. Ukraina pati var izvēlēties – pievienoties NATO vai ne. 2014. gadā Maidanā cilvēki jau pateica, kur viņi vēlas būt. Ukraina ir gājusi izaugsmes ceļu, Eiropas virzienā. Krievija ar šo spiedienu to visu grib iznīcināt," norāda Kijevas iedzīvotājs Bogdans.

Prognozes par Krievijas iespējamo iebrukumu Ukrainā joprojām satraucošas. Gan ASV, gan Ukrainas izlūkdienesti ziņojuši, ka tas varētu notikt jau nākamā gada sākumā. Tikmēr Maskava turpina noliegt izskanējušo informāciju, norādot, ka uzbrukumam negatavojas. Vienlaikus gan apmaiņā pret karaspēka atvilkšanu no Ukrainas pierobežas Kremlis pieprasījis Rietumiem rakstveida "drošības garantijas".

Krievijas ultimātu vidū ir NATO apņemšanās nepaplašināties austrumu virzienā un visu NATO aktivitāšu izbeigšana, tostarp mācības Ukrainā. Un ierobežot kopumā savas aktivitātes valstīs, kas robežojas ar Krieviju. Politikas analītiķi jau pauduši bažas, ka Maskava rietumvalstu nepakļaušanos šīm prasībām varētu izmantot, lai attaisnotu kara sākšanu Eiropas austrumu malā. Satraukums par esošo situāciju izteikti jūtams ukraiņos, kuri joprojām cer, ka reiz varēs pievienoties NATO un kļūt par eiropeisku valsti.

"Situācija valstī kļūst arvien sliktāka. Jau toreiz, Maidans, Krievijas izvērstais karš, es nezinu, situācija nav laba. Ukrainu atkal vēlas Krievija pievienot, nē, paldies, mēs labāk ejam uz Eiropu," norāda Kijevas iedzīvotāja Irina.

Daļa runāt par situāciju valsts austrumos nevēlas – vairs par to neinteresējas, ticību tam, ka reiz varētu iestāties miers, zaudējuši, Oļegs savu nākotni redz tikai ārpus Ukrainas robežām: "Līdz 2014. gadam viss bija lieliski, tagad ir kļuvis vēl sliktāk šeit Ukrainā. Es, piemēram, vēlos aizbraukt prom no šejienes. Es esmu dzimis un audzis Ukrainā, bet vairs nevēlos šeit palikt. Es neredzu šeit izaugsmi – jūs domājat, ka tas ir normāli? Šai valstij ir īstermiņa domāšana. Ja es šeit palikšu, ne man, ne maniem bērniem nebūs nākotnes."

Vienlaikus ar bažām par iespējamu Krievijas agresiju Ukrainas austrumos vietējie neslēpj rūgtumu par to, ka Ukrainai nav izdevies izvest valsti no parādu jūga un milzu korupcijas.