Ukraiņu mediķis: Murgos redzi sava drauga roku, pirkstu, kāju – to, ko tikko vedi maisā
Nepārtraukta cīņa par dzīvībām un centieni izvest no kaujaslauka ievainotos karavīrus – tā ir ikdiena, ar ko saskaras mediķi Ukrainas frontē. Kaujaslauka ārstu uzdevums ir doties uz tā saukto nulles līniju, kas pašiem bieži vien nozīmē ceļu vienā virzienā. Viņi saka – galvenā motivācija ir Ukraina un katra izglābtā dzīvība.
Šī ir kaujas mediķu ekipāža, kuri dodas no kaujaslauka izvest ievainotos cīņu biedrus. Viņu uzdevums ir doties uz pašām priekšējām līnijām, tas nozīmē doties tur, kur šie puiši un meitenes ir kā uz delnas ienaidniekam.
Viņi ir pirmie, kas sniedz palīdzību ievainotajiem un dara visu, lai karavīri izdzīvotu līdz nākamajam posmam – stabilizācijas punktam, kur ievainotie jau saņem plašāku medicīnisko palīdzību.
"Daru visu iespējamo, lai stabilizācijas punktā mediķiem būtu mazāk darba, kad ievainotais ir mašīnā, pārbaudu ievainojumus, uzlieku sistēmu, viss notiek braucot, mašīnā viss dreb un kratās, bet tev ir jāspēj uzlikt katetru un sniegt palīdzību," stāsta Ukrainas Bruņoto spēku desanta triecienbrigādes mediķis Maksims.
Maksims ar segvārdu Vitsiks ir kaujaslauka mediķis desanta triecienbrigādei, kuras karavīri cīnās frontes šī brīža smagākajā posmā pie Kurahoves. Ievainoto šeit ir ļoti daudz, un iespējas viņus izvest no kaujaslauka ir ļoti ierobežotas. Bieži vien arī paši mediķi nonāk zem okupantu apšaudēm un tie, kas gaida palīdzību, to nesagaida.
Maksims saka – visi mēs šeit esam cilvēki, un, lai cik daudz šajā karā nebūtu piedzīvotas sāpes, vissmagāk ir tad, kad jābrauc pakaļ kritušajiem.
"Smagākie gadījumi ir tad, kad tu zini, ka tavs cīņu biedrs ir kritis, bet tev nav iespēju viņu izvest. Tas ir smagi. Smagi ir lasīt savējos "pa gabaliem". Tu liecies gulēt, bet tev murgos rādās tie kliedzieni, sāpes. Sapņos rādās darbs. Liecies gulēt un murgos redzi sava drauga roku, pirkstu, kāju – to, ko tikko vedi maisā, lai vismaz kaut ko no cilvēka varētu atdot tuviniekiem, vecākiem," par skaudro realitāti stāsta mediķis.
Atbildot uz jautājumu, kas ir kaujaslauka mediķa motivācija turpināt darbu, kur katru dienu ir tikai sāpes un nāve, Maksims saka – motivācija ir Ukraina un katra izglābtā dzīvība, ko mājās gaida bērni un ģimenes.
"Protams, ka es ari mēdzu būt sentimentāls un emocionāls, protams, ka ir reizes, kad atbrauc no evakuācijas un tur ir bijusi gaļas mašīna – protams, ka es arī raudu. Asaras birst… Mēs visi esam tikai cilvēki. Mans galvenais uzdevums ir nepieļaut, ka ievainotais mirst, ja tas neizdodas, ir smagi. Šajā frontē ir daudz smagi ievainoto, kas zaudējuši ķermeņa daļas, rokas, kājas, acis. Bet, kad tu viņus vari izglābt, tas motivē," viņš turpina.
Vaicāts, ko visvairāk vēlas, Maksims atbild ātri – lai nebūtu vairs jāstrādā frontē, lai varētu būvēt nākotnes plānus brīvā un neatkarīgā Ukrainā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
