Attiecības starp Ukrainu un Ungāriju jau ilgstoši ir saspringtas. Budapešta līdz šim regulāri bloķē Eiropas Savienības lēmumu par palīdzības sniegšanu Ukrainai, būdama starp uzticamākajām Krievijas sabiedrotajām Eiropā. Taču tagad konflikts Kijivas un Budapeštas starpā saasinājies. Ungārijas varasiestādes aizturējušas septiņus Ukrainas bankas darbiniekus. Visticamāk, konfiscējušas desmitiem miljonu dolāru skaidrā naudā, kā arī zeltu.
Darbinieki no Ukrainas valsts bankas "Oščadbank" divos bruņotos inkasācijas transportlīdzekļos veda naudu no Austrijas uz Ukrainu. Pārvesti tika 40 miljoni dolāru, 35 miljoni eiro un deviņi kilogrami zelta. Kā norāda Ukrainas amatpersonas – šādi pārvadājumi kara laikā notiek regulāri. Taču, kolonnai šķērsojot Budapeštu, kur fiksētas pēdējās GPS koordinātes, Ungārijas pretterorisma vienības to apturēja.
Ungārija apgalvo, ka operācija veikta aizdomās par naudas atmazgāšanu, jo caur tās teritoriju tiek pārvadātas neparasti lielas skaidras naudas summas.
"Mēs apturēsim Ukrainai svarīgu kravu tranzītu caur Ungāriju, līdz Ukraina piekritīs atjaunot naftas piegādes," pauž Ungārijas premjers Orbāns.
Kijiva kategoriski noliedz jebkādus pārkāpumus. Ukrainas ārlietu ministrs ir apsūdzējis Budapeštu "ķīlnieku sagrābšanā un naudas nolaupīšanā", notikušo nosaucot par valsts līmeņa bandītismu.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Andrijs Sibiha
Ukrainas Ārlietu ministrs
"Šobrīd joprojām nav skaidri šīs rīcības iemesli, tāpat nav zināms viņu pašreizējais stāvoklis un nav iespējas ar viņiem sazināties. Faktiski mēs runājam par situāciju, kurā Ungārija ir sagrābusi ķīlniekus un piesavinājusies naudu. Ja šī ir tā "spēka demonstrācija", par kuru šodien iepriekš runāja Orbāna kungs, tad tas ir noziedzīga grupējuma spēks. Tā ir valsts līmeņa terorisma un izspiešanas rīcība."
Septiņus aizturētos Ukrainas pilsoņus ungāri sola izraidīt no valsts.
Šis incidents notiek uz plašāka politiska konflikta fona, kas izveidojies šo abu valstu un vēl arī Slovākijas starpā. Abu Krievijai draudzīgo Eiropas valstu valdības apgalvo, ka Ukraina bloķē Maskavas naftas piegādes caur "Družbas" naftasvadu, savukārt Kijiva skaidro, ka piegādes pārtrauktas pēc Krievijas uzbrukumos bojātas infrastruktūras.
Volodimirs Zelenskis
Ukrainas prezidents
"Godīgi sakot, es to neatjaunotu. Tā ir mana nostāja. Es to esmu paudis Eiropas līderiem — tiem, kuri man zvanīja un par to jautāja. Es to esmu teicis arī Eiropas Savienības vadībai. Jo tā ir Krievijas nafta. Un ir principi, kuriem nav cenas. Krievi mūs nogalina, bet mums būtu jāpiegādā nafta Orbānam tikai tāpēc, ka bez tās viņš nevar uzvarēt vēlēšanās?"
Zelenska izteikumi nav guvuši atzinīgu reakciju — ne Budapeštā, kā bija gaidāms, ne arī Briselē.
Olofs Gils
Eiropas Komisijas pārstāvis
"Mēs Eiropas Komisijā ļoti skaidri uzsveram, ka šāda veida izteikumi nav pieņemami — draudi pret Eiropas Savienības dalībvalstīm nav pieļaujami. Un, atkārtoju, mēs šobrīd aktīvi diskutējam ar visām iesaistītajām pusēm. Mūsu mērķis ir panākt, lai spriedze mazinātos, retorika kļūtu mierīgāka un būtu iespējams virzīties uz priekšu kopīgo mērķu sasniegšanā."
Taču jebkurā gadījumā cauruļvada strīds ietekmē arī 90 miljardu eiro lielu Eiropas Savienības finansiālās palīdzības paketi Ukrainai, kuru Ungārija pašlaik bloķē, lai gan Eiropas Savienība bija panākusi konceptuālo vienošanos par to.
"Atkārtošos vēlreiz pavisam skaidri: tas ir nepieņemami. Ungārija nodod savu cīņu par brīvību Eiropā," pauž Vācijas ārlietu ministrs Johans Vādefūls.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Tuvojoties Ungārijas parlamenta vēlēšanām aprīlī, konflikts starp Budapeštu un Kijivu kļūst arvien asāks. Politikas vērotāji uzskata, ka premjers Viktors Orbāns šo strīdu aktīvi izmanto savā priekšvēlēšanu kampaņā, cenšoties pārliecināt vēlētājus, ka Ukraina apdraud Ungārijas enerģētisko drošību un intereses. Ar asu retoriku pret Kijivu Orbāns mēģina mobilizēt atbalstu un nostiprināt savu tēlu kā Ungārijas interešu aizstāvi.
