Uz Latviju pārcēlusies baltkrievu kino producente
Kopš Baltkrievijā sākās protesti pret Aleksandru Lukašenko, daudzi aktīvi un radoši cilvēki bijuši spiesti pamest dzimteni, tostarp kino producente Valērija Ļedjajeva, kas bija protestu notikumu epicentrā un kura pieredzēja omoniešu brutalitāti, vēsta TV3 ziņu raidījums "900 sekundes".
Psiholoģe un kino producente Valērija Ļedjajeva stāsta, ka aizvadītais gads pamodināja baltkrievus kā vienotu tautu. Sākums visam bija Covid-19 pandēmijas iedīgļi, kad cilvēki steidza viens otram palīdzēt, kopīgā nelaime radīja vēl nebijušu kopības sajūtu, kas vēl vairāk pastiprinājās, protestējot pret Lukašenko režīmu.
Valērija aktīvi dokumentēja notiekošo, un pati izjuta varasiestāžu brutalitāti.
"Pazīstu daudzus cietušos, starp tiem ir kolēģi un paziņas. Pazīstu pat vienu cilvēku, kurš gāja bojā. Kad jau gaisā bija jūtama asins garša, sākām uzņemt blogu "Woman"s Voices"," stāsta Ļedjajeva.
Viņa atzīst, ka pati bijusi uz ceļiem kaujinieku priekšā. "Visi progresīvie jaunieši ir iekļuvuši šīs vecās sistēmas sagruvumā," secina kino producente.
No Baltkrievijas uz Latviju drošības dēļ Valērija pārcēlās pagājušā gada nogalē, jo dalība protestos radīja nopietnas bažas par viņas turpmāko drošību. Visa pasaule kopš augusta ar aizturētu elpu vēroja, kā pēc vēlēšanām ielās izgāja tūkstošiem protestētāju, kas uzskata, – Aleksandrs Lukašenko vēlēšanas nozadzis. Kopš tā laika iestājies tāds kā atslābums, un cilvēki masveidā pamet valsti, atzīst Valērija.
"Nekas nemainījās, pamazām noplok atmosfēra, jo labākie cilvēki brauc no valsts. Esmu šeit, jo, atgriežoties tur, nevaru darboties, bet, ja darbojos, apdraudu sevi un savu ģimeni. Bez dzīvot bezjēdzīgi nevaru, esmu pieradusi strādāt, informēt cilvēkus. Svarīgi būt noderīgam. Nolēmu, ka šeit es būšu noderīga savai valstij."
Daudziem mieru nedod jautājums, kāpēc likumsargi, kuriem būtu jāaizstāv savi tautieši, pret viņiem protestos un gājienos izturas ar tādu nežēlību. Pat pret sievietēm. Valērija uzskata, ka kaujiniekiem "izskalotas smadzenes", un visi, kas grib pārmaiņas, iekrāsoti kā tautas ienaidnieki.
"Viņi bija tik ļoti ideoloģiski saprogrammēti, ka tā ir krāsainā revolūcija, kuru kāds sponsorē, stāv NATO tanki, patiesībā tas bija kolektīvas dzemdības – valsts ir kā sieviete devītajā mēnesī, kura dzemdē. Nācijas dzimšanas brīdis notika mūsu acu priekšā," viņa atminas.
Atrodoties Rīgā, Valērija turpina darbu pie iecerētās mākslas filmas "Sextilis", kas atainos parasto baltkrievu dzīvi un ikdienu. Šādā veidā viņa cer visai pasaulei parādīt, ka baltkrievi ir draudzīgi un sirsnīgi cilvēki.
"Mūsu lielākais potenciāls ir cilvēki. Mierīgi, kulturāli, atsaucīgi, darba mīloši. Spējīgi ziedot sevi, kā parādīja šie notikumi," stāsta kino producente.
Cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai Baltkrievijā nomainītos politiskā vara, Valērija neprognozē. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka pārmaiņas vairs nav apstādināmas. Viņa cer, ka kādreiz varēs atgriezties dzimtenē, lai gan arī Latvija viņai ir mīļa – gan klimats, gan cilvēki, gan daba. Tas liek arī šeit justies kā mājās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
