Uz saturu

Vācijā pirmo reizi 41 grāds; daudzviet deformējas autoceļi un dzelzceļa sliedes

Latviju jau ir sasniedzis šīs vasaras pirmais karstuma vilnis, taču daudzviet Eiropā tas jau pārvērties par ārkārtas situāciju. Kontinenta dienvidos un rietumos tveice šobrīd ir sasniegusi rekordaugstu līmeni un daudzviet kļuvusi par nopietnu apdraudējumu cilvēku veselībai un ikdienai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Eiropā turpinās viens no spēcīgākajiem karstuma viļņiem, kāds jebkad piedzīvots jūnijā. Temperatūras rekordi krīt cits pēc cita. Vācijā pirmo reizi tās novērojumu vēsturē termometra stabiņš sasniedzis vairāk nekā 41 grādu. Jauni jūnija rekordi fiksēti arī Beļģijā, Nīderlandē, Dānijā, Itālijā un citviet.

(Jautājums: Kā jūs tiekat galā ar šo neciešamo karstumu Romā?)

Zoe
Tūriste

Godīgi sakot, diez ko netiekam. Man visu laiku līdzi ir vēdeklītis, dzeram ļoti daudz ūdens, jo citādi to vienkārši nevar izturēt. Te ir tiešām ļoti karsts. Cenšamies pilsētu apskatīt no rīta, bet pēcpusdienā atgriežamies savā īrētajā dzīvoklī, lai atpūstos un paslēptos no karstuma. Savukārt vēlu vakarā atkal dodamies ārā.

Pamatīgā tveice daudzviet vairs nav tikai ikdienas neērtība, bet arī nopietns risks cilvēku veselībai un infrastruktūrai. Kopumā Eiropā šī gada karstums jau prasījis simtiem dzīvību. Slimnīcas Francijā un citās valstīs strādā ar milzīgu noslodzi.

Tveice sāk paralizēt arī infrastruktūru. Daudzviet deformējas autoceļi un dzelzceļa sliedes, tiek atcelti vilcienu reisi, festivāli un sporta sacensības. Francijā un Šveicē apturēta pat vairāku kodolreaktoru darbība, jo upju ūdens vairs nav pietiekami vēss to dzesēšanai.

Arī Itālijas garākajā Po upē sāk izsīkt ūdens, radot bažas par sausumu un ievērojamiem zaudējumiem lauksaimniecībā. Zinātnieki uzsver, ka šāds karstuma vilnis bez klimata pārmaiņām būtu praktiski neiespējams.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Teodors Kīpings
Londonas Imperiālās koledžas Vides politikas centra klimata zinātnieks

Ir divi galvenie veidi, kā risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas. Pirmkārt, jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un jānovērš to cēlonis. Otrkārt, mums jāpielāgojas klimata pārmaiņām. Tās jau notiek un turpina strauji pastiprināties. Tāpēc gan mūsu sabiedrībai, gan infrastruktūrai, gan ikdienas paradumiem ir jāpielāgojas arvien biežākām temperatūras galējībām. Mums jārēķinās, ka šādi ekstrēmi nākotnē kļūs tikai biežāki.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm