Vai lielvaras dala Eiropu un Baltijas valstis atstātas malā? Lielbritānija apgalvo, ka noticis pārpratums

Globālajā politikā trauksmainas dienas un nedēļas. Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers vakar bija sasaucis Londonā daudzu Eiropas valstu līderus, lai spriestu par Ukrainu un kopējo drošības situāciju.

Un plašu iekšpolitisku rezonansi gan Latvijā, gan Lietuvā, gan Igaunijā izraisīja tas, ka uz šo britu organizēto sanāksmi Baltijas valstis nebija aicinātas. Vai lielvaras dala Eiropu, un mēs neesam pie galda?

Turklāt šī nav pirmā reize, kad tā noticis. Arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona nesen rīkotā sanāksmē šaurākā lokā Baltijas valstu pozīcijas pārstāvība bija deleģēta Dānijai.

Skaļa bļaušana nav mūsu diplomātijas stils, norāda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (JV). Pa diplomātiskajiem kanāliem viedoklis par šo situāciju britiem esot pausts, bet nevajagot viņus turēt aizdomās par kādu ļaunprātību. Tā tas noteikti neesot, Apvienotā Karaliste mums liels sabiedrotais.

"Diplomātiskā atbilde ir pilnīgi skaidra, ka tas viss tapa pietiekami pēkšņi, pietiekami ātri, ka bija noorganizēts, ka Stārmera kungs sazvanīsies ar mūsu premjeriem. Mūsu viedoklis ir zināms. Mēs esam pastāvīgā dialogā ar britiem – gan par militāro pusi, gan NATO ietvaros, gan divpusēji. Viņu viedoklis bija, ka zina un ka dzird mūs. Tajā pašā laikā viņi, protams, tagad saprata to iekšpolitisko rezonansi, un vakar britu premjers atzina, ka tādas lietas vairs nenotiks," norāda Braže.

Vairākas amatpersonas apliecinājušas, ka britu premjers atvainojies Baltijas valstīm.

Situāciju nedramatizēt aicina arī Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns, uzsverot, ka šeit apspriežas mūsu draugi – neesot nedz Minhene 1938. gadā, nedz Jalta 1945. gadā. Aicinātas nebija arī prokremliskās Ungārija un Slovākija, un Baltijas valstu neielūgšana tam varētu būt kalpojusi par labu aizbildinājumu.

"Nebijām, jā, mēs ne Parīzē, ne tagad Londonā, un tam ir vairāki iemesli. Tātad viens ir tas, ka mūsu nostājas ir labi zināmas. Otrkārt, Baltijas valstu militārā, politiskā, ekonomiskā vara ir ārkārtīgi neliela," pauž Andžāns.

Viņš turpina: "Un vēl viena lieta ir tā, ka pēdējā laikā Baltijas valstis nav nākušas klajā ar tādām stingrām, lielām iniciatīvām. Ja Baltijas valstis būtu skaidri paziņojušas, ka tās ir gatavas nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, tad, es domāju, varētu būt bijis cits stāsts. Briti, franči ir pateikuši, ka ir gatavi sūtīt savus karavīrus. Latvija to nav izdarījusi. Tāpēc, ja būtu tāds solis un ja mēs nebūtu tikai ņēmēji šajā kontekstā, bet arī devēji ar ar kādu praktisku labumu vai vismaz to sniega bumbu kustinātu, tad, es domāju, būtu cita saruna."

Latvijas amatpersonas publiskos vēstījumos izmanto piesardzīgu frāzi "neizslēdzam to", kad runa par bruņoto spēku sūtīšanu miera uzturēšanā uz Ukrainu kā daļu no plašākas vienošanās par pamieru.