Vai Volstrītas paniku izjutīsim arī Latvijā?

Pirmdien, 13. jūnijā, Volstrītas, ASV, "Standard & Poor"s 500" akciju tirgus indekss nokritās par 3,9%, kopumā sasniedzot teju 22% lielu cenas kritumu, salīdzinot ar šī gada 3. janvārī sasniegto akciju tirgus vērtības maksimumu. Pēc šāda krituma akcijas "iekritušas" tā dēvētajā "lāču tirgū" jeb "bear market", vēsta "The New York Times".

Tik liels akciju vērtību kritums kā šobrīd piedzīvotais ir vien septītais "lāču tirgus" pēdējo 50 gadu laikā. Pēdējoreiz akciju vērtība tik ļoti nokritās koronavīrusa pandēmijas sākumā, bet pirms tam tas notika globālās finanšu krīzes laikā no 2007. līdz 2008. gadam, kurā "krita" arī dažas pasaules lielākās bankas.

2020. gada tirgus kritums ilga salīdzinoši īsu laiku – vien sešus mēnešus. Taču analītiķi uztraucas, ka pašreizējais kritums ievilksies ilgāk.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis vaicāts, ko nozīmē šāds akciju kritums, "tv3.lv" paskaidro – tas ir indikators, ka finanšu tirgi, reaģējot uz paaugstinātas inflācijas apstākļiem, ir stresa pilnā situācijā. Lai inflāciju ierobežotu, ASV Centrālajai bankai būs jārīkojas arvien nozīmīgāk, agresīvāk jeb jāceļ procentu likmes. Tas rada riskus ekonomikai, jo agresīva procentlikmju celšana nozīmē ekonomiskās aktivitātes ierobežošanu, kas, savukārt, palielina recesijas jeb ekonomiskās lejupslīdes riskus.

"Iedzīvotāji ir investējuši šajos tirgos, viņu ieguldījumu vērtība krīt, bet riska līmenis pieaug. Viņi jūtas mazāk turīgi, līdz ar to arī mazāk gatavi tērēt, kas atkal rada pārlieku liela stresa efektu, kas izplatās arī tālāk. Lai arī ASV ekonomika šobrīd ir salīdzinoši labā pozīcijā, tas [iedzīvotāju samazinātie tēriņi] apstākļos, kad ekonomika ir ne pārāk spēcīgā pozīcijā, sarežģī ekonomikas tālākās izaugsmes iespējas un palielina recesijas riskus," skaidro ekonomists un piebilst, ka šobrīd redzams – nākamgad ASV varētu piedzīvot recesiju.

Recesija: Regresīvu saimniecisko procesu kopums, kas raksturīgs ekonomiskās lejupslīdes sākumam.

"The New York Times" arī ziņo, ka ASV Centrālā banka šogad jau divas reizes ir palielinājusi procentu likmes, un Volstrīta gatavojas procentu likmju kāpumam pat par trīs procentiem, un šo kāpumu varētu sasniegt līdz šī gada septembrim. Pēdējoreiz federālo fondu likme bija tik augsta Lielās depresijas laikā jeb vispasaules ekonomiskās krīzes laikā, kas aizsākās ASV 1929. gada oktobrī.

Tāpat jau pastāv bažas, ka ASV akciju tirgus lejupslīde parāvusi līdzi arī Austrālijas, Japānas un Ķīnas akciju tirgus. Piemēram, Austrālijas galvenais akciju indekss otrdienas rītā nokritās par 5%, noslīdot līdz pēdējo divu gadu zemākajam līmeni. Japānas akciju indekss "Nikkei" samazinājās par 1,6%, bet Ķīnas "Shanghai Composite" indekss nokritās par aptuveni 1%.

Kā "tv3.lv" paskaidro Gašpuitis, pašreiz par to nav jāuztraucas, bet, ja ASV ekonomikā sāksies sarežģījumi, to vilnis, neapšaubāmi, atnāks arī līdz Eiropai, tostarp Latvijai. Tas, savukārt, vēl vairāk varētu sašūpot ekonomiku, ņemot vērā arī to, kas mūs sagaida attiecībā uz enerģijas cenām un inflāciju šī gada otrajā pusē un nākamā gada sākumā.

Ja negatīvā tendence turpināsies, nākamais gads arī varētu būt tas, kad Latvijā izjutīsim ASV ekonomisko sašūpošanos. Tajā pašā laikā Gašpuitis norāda, ka finanšu tirgus svārstības varētu būt kā pastiprinātājs ekonomiskajam stresam, nevis tā tiešais izraisītājs.

"Ja saglabājas problēmas ar paaugstinātu inflāciju un enerģijas cenām, sākas problēmas nekustamā īpašuma tirgos, tad šī procentu likmju paaugstināšana daudzos tirgos var radīt problēmas ne uzreiz globāla mēroga, bet vienā otrā Eiropas valstī tas var radīt sarežģītākus momentus. Šobrīd gan mēs nevaram pateikt, kurš precīzi no faktoriem varētu būt tik kritisks, lai būtu tas vienīgais, kurš varētu raisīt tādas masveida problēmas. Bet tas, uz ko mēs [ekonomisti], norādām – izaicinājumu un problēmu kopums veido tādu apstākli, kur ekonomikai paklupt kļūst arvien vieglāk. Taču tas nenozīmē, ka tas ir tas galvenais scenārijs. Respektīvi mēs tam punktam pietuvosimies – izaugsme palēnināsies, bet par lejupslīdi vēl grūti spriest, jo tomēr ir daudzi faktori, kuri vēl šobrīd nav prognozējami," paskaidro Gašpuitis.

Arī "The New York Times" norāda, ka procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz ekonomiku notiek novēloti, tāpēc atbildīgajām institūcijām ir grūti saprast, vai tās ar likmju paaugstināšanu nav aizgājušas par tālu. Tiek lēsts, ka paies deviņi līdz 12 mēneši līdz būs iespējams redzēt kopējo efektu, bet vēl tikpat ilgs laiks, lai no tā atgūtos.