Vairākas valstis slēdz tirgu Ukrainas graudiem. Ko darīt Latvijai?
Sekojot Polijas un Ungārijas piemēram, arī Slovākija nolēma uz laiku pārtraukt graudu un citu produktu importu no Ukrainas, lai arī Brisele ir neapmierināta ar šādu atsevišķu Eiropas Savienības (ES) valstu rīcību. Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) un Zemkopības ministrijā (ZM) uzskata, ka Ukrainai no ES puses ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts. Šādam viedoklim piekrīt arī Latvijas graudu audzētāji. Tomēr arī Latvijā ir nozares, kas ziņojušas par zaudējumiem pieaugošā Ukrainas importa dēļ.
"ES ir jāsniedz Ukrainai viss iespējamais politiskais, militārais un ekonomiskais atbalsts," "tv3.lv" uzsver ĀM, skaidrojot Rīgas pozīciju Ukrainas graudu un pārtikas importa jautājumā. "Detalizētus skaidrojumus par atsevišķu dalībvalstu lēmumiem var sniegt tikai pašas minētās valstis".
"Mēs izprotam Ukrainas robežvalstu problēmas, tomēr uzskatām, ka pilnībā aizliegt Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības un pārtikas produktu importu no Ukrainas, lai aizsargātu savas vietējās lauksaimniecības nozares, ir galēja rīcība," atzīmē ZM.
"Uzskatām, ka šobrīd ES ir jāsaglabā vienota nostāja un jāsniedz viss iespējamais atbalsts Ukrainai. Vienlaikus jāmeklē strukturāli risinājumi, kā novērst tirgus traucējumu ietekmi uz vietējiem ražotājiem."
Vienlaikus Zemkopības ministrijā piebilst, ka papildus importētais produkcijas apjoms no Ukrainas atstāj ietekmi uz visu ES iekšējo tirgu, arī Latviju.
Viena no nozarēm, kas ir informējusi ZM par Krievijas izraisīto Ukrainas pieaugošā importa radītajiem zaudējumiem, ir olu ražošanas nozare. "ZM tiek vērtēts, cik liela ir šī ietekme," informē ZM. Ministrijā esot zināms arī par importēto graudu un piena produktu pieaugumu.
"Ukraiņus jāatbalsta visos veidos"
"Pilnībā pievienojos, raugoties gan no pilsoniskajām pozīcijām, gan no politekonomiskajiem aspektiem. Viennozīmīgi – ukraiņus vajag atbalstīt visos veidos," sarunā ar "tv3.lv" atbalstu Latvijas pozīcijai pauž Modris Mazurs. Viņš vada Āra Burkāna zemnieku saimniecību, kas ir viena no Latvijas lielākajām graudu audzēšanas saimniecībām.
"Pilnīgs lauksaimniecības produkcijas embargo nevar būt ilgtermiņa risinājums," piebilst lielākā graudaudzēšanas uzņēmuma SIA "Uzvara–lauks" vadītājs Arnis Vējš.
"Galu galā ir jāatceras, ka Ukraina cīnās ne tikai par savu neatkarību, bet lielā mērā arī par citu valstu interesēm. Realitāte ir tāda, ka izejmateriālu, piemēram, minerālmēslu, sēklas materiāla, augu aizsardzības līdzekļu cenas Ukrainā ir tādas pašas kā pie mums. Un Ukrainas lauksaimnieki, strādājot kara apstākļos, ekonomiski cieš daudz vairāk nekā citi."
Mazurs atzīmē, ka Latvijā ukraiņu labība neienāk nozīmīgos daudzumos, tāpēc tas mūs tik tieši neskar kā dažas citas valstis, kas atrodas Ukrainai blakus.
"Tie jau nav miljoniem tonnu labības, kas ienāktu Latvijā un ietekmētu mūsu tirgu. Līdz ar to arī tāpēc Latvijā šis jautājums nav tik aktuāls."
Raksturojot esošo situāciju graudu tirgū, uzņēmēji atzīmē, ka pērn kara un nenoteiktības apstākļos graudu cenas bija uzkāpušas, taču tagad piedzīvots pamatīgs cenas kritums. "Mēs atrodamies kopējā pasaules graudu tirgū, līdz ar to viss, kas šajā jomā notiek pasaulē, tas skar arī mūs Latvijā, jo graudi tiek tirgoti biržā," piebilst Mazurs.
"Šī brīža situācija graudu tirgū ir sarežģīta," raksturo Vējš. "Ja vērtējam kviešu graudu cenu, 2022. gada sezonas beigās cena svārstījās ap 350 eiro tonnā. Tomēr šobrīd redzam, ka Ukrainas graudi ar Melnās jūras koridoru ir negatīvi ietekmējuši graudu tirgu Latvijā un ES kopumā. Pašreizējā kviešu graudu cena ir ap 260 eiro tonnā, kas ir būtisks samazinājums."
"Ir uzņēmumi, kas, redzot pagājušās sezonas netipiskās graudu tirgus cenu svārstības, cerēja uz cenas pieaugumu un laicīgi nepārdeva 2022. gada ražu. Šiem uzņēmumiem diemžēl nāksies ciest zaudējumus, jo realitāte ir tāda, ka ar šī brīža ģeopolitisko situāciju lauksaimnieciskā ražošana ir kļuvusi dārgāka."
Ukrainas graudi un citi produkti Latvijā
Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa kopējā vērtība no Ukrainas 2022. gadā palielinājās divas reizes – no 42,6 milj. eiro 2021. gadā uz 87,1 milj. eiro pērn. Importa struktūrā lielāko daļu (no Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importa vērtības no Ukrainas) veido:
- eļļas augu sēklas (26%);
- piens, piena produkti un olas (17%);
- labība, miltu izstrādājumi un konditoreja (12%).
Graudu kopējais imports Latvijā no Ukrainas 2022. gadā pieauga par 118%, liecina "Eurostat" dati. Salīdzinot ar 2021. gadu: no 9 tūkst. tonnām 2021. gadā uz gandrīz 20 tūkst. tonnām 2022. gadā. Latvija galvenokārt importēja kukurūzu un kviešus, pavisam nelielos apjomos miežus un griķus.
Pērn Latvija sāka kviešu importu no Ukrainas, kas līdz šim netika importēts no Ukrainas, un par 58% palielinājās kukurūzas imports (no 5 tūkst. tonnām 2021. gadā uz 8 tūkst. tonnām 2022. gadā).
"Nešaubīgi, ka Latvijai nevajadzētu aizliegt Ukrainas graudu importu vai jebkādā veidā traucēt Ukrainas graudu tranzītam, jo kopējais no Ukrainas ievestais lauksaimnieciskās produkcijas daudzums mūsu valstī ir salīdzinoši mazs. Latvijas valstij ir jāatbalsta Ukraina – tas ir vairāk kā skaidrs, ka šobrīd mums ir grūti, bet vismaz pie mums ir miers."
Pagājušajā gadā Latvija no Ukrainas importēja 11 tūkst. tonnas kviešu, kas ir 0,4% no kopējā ES dalībvalstu kviešu importa apjoma. Latvija importēja arī 8 tūkst. tonnas Ukrainas kukurūzas, kas ir 0,1% no kopējā dalībvalstu kukurūzas importa apjoma ES.
2022. gadā Latvija kopā importēja 936 497 tonnas graudu (tai skaitā, reeksportam). Graudu importa struktūrā Ukraina veido salīdzinoši nelielu daļu: 4,8% kukurūzas importā un 1,7% kviešu importā.
2022. gadā ES kopumā no Ukrainas importēja 15,96 milj. tonnas graudu, kur 75% jeb 12,05 milj. tonnas bija kukurūza un 19% jeb 3,04 milj. tonnas bija kvieši. 21 ES dalībvalsts importē kviešus no Ukrainas un vislielākos kviešu apjomus importē Spānija (33%), Polija (17%), Rumānija (17%), Itālija (12%) un Grieķija (7%).
Savukārt kukurūzu importē 25 dalībvalstis un vislielākos tās apjomus importēja Spānija (26%), Polija (15%), Nīderlande (13%), Itālija (10%) un Ungārija (9%).
Kuras valstis sargājas no lētajiem graudiem
Liela daļa Ukrainas labības tiek eksportēta caur Melno jūru, bet Krievijas iebrukums pagājušajā gadā izjauca eksporta ceļus, kā rezultātā liels daudzums labības nonāca Eiropas valstīs. Tāpēc vairākas valstis cenšas pasargāt savus lauksaimniekus no lētās Ukrainas produkcijas.
Polija un Ungārija no 15. aprīļa ieviesa embargo Ukrainas lauksaimniecības produktu importam, skaidrojot to ar nepieciešamību aizsargāt savus lauksaimniekus no cenu krituma. Par labības un citu Ukrainas produktu importa aizliegumu uz laiku paziņojusi arī Slovākija.
Arī Bulgārija apsver iespēju aizliegt Ukrainas graudu importu, sekojot Polijai un Ungārijai, – pagājušās nedēļas izskaņā žurnālistiem paziņoja Bulgārijas lauksaimniecības ministrs. Čehijas opozīcija ir aicinājusi valdību sekot šim piemēram, taču lēmums vēl nav pieņemts.
Eiropas Komisija (EK) ir nosodījusi šos Ukrainas kaimiņvalstu soļus, atgādinot, ka ES ārējās tirdzniecības politikai jābūt saskaņotai.
European Union officials, diplomats and businesses have slammed Poland, Hungary and Slovakia's import bans on Ukrainian agriculture products as illegal and counterproductive. https://t.co/RXPp1AUK3B
— POLITICOEurope (@POLITICOEurope) April 18, 2023
Jautājums par Ukrainas labības un citu produktu tranzītu un importu šajās dienās ir viens no būtiskiem tematiem Kijivas diplomātu sarunās ar Polijas un citu minēto valstu pārstāvjiem.
Polijas lauksaimniecības ministrs paziņojis, ka Varšava ir gatava atcelt nesen noteikto aizliegumu Ukrainas graudu tranzītam, bet tikai tad, ja būs "100% garantija", ka tie nenonāks Polijas tirgū.
Poland is open to reversing its newly imposed ban on the transit of Ukrainian grain, but only if there is a "100% guarantee" that it will not enter the Polish market, says the agriculture minister https://t.co/MKCwkjLYGt
— Notes from Poland 🇵🇱 (@notesfrompoland) April 18, 2023
No EK gaida operatīvāku rīcību
Nākamajā otrdienā Luksemburgā paredzētās Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmes darba kārtībā plānots iekļaut jautājumu arī par tirgus situāciju pēc iebrukuma Ukrainā, lai diskutētu par graudu un citu lauksaimniecības produktu importu ES un atsevišķu dalībvalstu pieņemtajiem vienpusējiem lēmumiem.
"Zemkopības ministrs šajā sanāksmē paudīs Latvijas nostāju, īpaši akcentējot vietējo ES ražotāju aizsardzību un koordinētu ES darbību, lai mazinātu Ukrainas lauksaimniecības produktu importa ietekmi uz ES tirgu," "tv3.lv" informē ZM.
Ministrijā atgādina, ka trīs Ukrainas robežvalstīm – Polijai, Rumānijai un Bulgārijai – graudkopības nozares problēmu risināšanai, kas radās Krievijas militārās agresijas izraisīto pārtikas piegāžu traucējumu dēļ un tā rezultātā pieaugot Ukrainas graudaugu importam ES, šī gada 4. aprīlī tika piešķirti ES ārkārtas atbalsta līdzekļi 56 milj. eiro apmērā.
Vienlaikus ZM pārstāvji vērtē, ka EK būtu jārīkojas operatīvāk: "Ņemot vērā, ka jautājums par Ukrainas importa ietekmi uz ES tirgu ir izskanējis Briselē jau vairākkārt – gan sanāksmēs, gan aktualizēts arī no Latvijas zemkopības ministra puses divpusējo tikšanos laikā ar Eiropas Lauksaimniecības komisāru."
Katrai valstij un kopumā ES ir jāaizstāv sava iekšējā tirgus intereses un to var nodrošināt dažādos veidos, – spriež "Uzvara-lauks" vadītājs.
"Viens no veidiem ir atbalsti lauksaimnieciskās darbības veikšanai un lauksaimnieku konkurētspējas celšanai. Ja šāda veida mehānismi nestrādā, var izmantot dažādus citus protekcionisma pasākumus, piemēram, piemērot paaugstinātu ievedmuitu konkrētām lauksaimniecības produkcijas grupām. Tādā veidā ir iespējams nodrošināt ārējā tirgus produkcijas cenas pielīdzināšanu reālajai iekšējā tirgus cenai."
Ziņo par graudu kuģu inspekciju atsākšanu
Pēc pārtraukuma, kas draudēja apturēt graudu eksportu caur Melnās jūras koridoru, ir atsāktas to kuģu pārbaudes, kas ved graudus no Ukrainas, – otrdien vēstīja Krievijas ziņu aģentūras, atsaucoties uz šīs valsts ārlietu resoru.
Maskava vainu par graudu kuģu inspekciju pārtraukumu veļ uz Ukrainu. Tikmēr ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens atzīmējis, ka Krievija nepilda solījumus valstīm, kuras ir atkarīgas no Ukrainas graudu piegādēm.
US Secretary of State Antony Blinken has accused Russia of breaking its promises on the Ukraine grain deal pic.twitter.com/GYueSDLN8W
— Reuters (@Reuters) April 18, 2023
Nedēļas sākumā Kijiva apsūdzēja Krieviju, ka tā bloķē Ukrainas graudus pārvadājošo sauskravas kuģu pārbaudi.
Papildināts: Polija izlēmusi no 21.aprīļa atcelt tikko ieviesto aizliegumu Ukrainas graudu tranzītam cauri tās teritorijai, bet saglabās embargo to importam Polijas tirgū, otrdien pēc sarunām paziņoja abu valstu pārstāvji. "Mūsu sarunu rezultātā, kas ilga divas dienas, mēs nolēmām, ka no ceturtdienas uz piektdienu tiks atbloķēts Ukrainas preču tranzīts caur Poliju," Ukrainas vicepremjeri Jūlija Seredenko citē LETA.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
